Nestabilas attiecibas

Tādas šķiršānās man šķiet bērnisķīgas, gluzhi kaa tinji kas maina statusu katru nedelju no briivs uz aiznjemts :D . Kad manaas attiecibaas, paraadijas velme vienu nedelju but kopaa, bet citu skjirtiem, sapratu, ka tas ir signaals, ka kaut kas nav kaartiba.. Ja tas kaut kas nav labojams, tad jasaka- arrividerci un pietiek mocit vienam otru ar taadu meatashanos

Ir lidzigi gadijies kadreiz.
Isak sakot, tas ir BEIGU SĀKUMS.

Nē, ar puisi 2 gadu kopā būšanas laikā ne reizi neesam izšķīrušies un atkal sagājuši ;D Puisis gan apgalvo, ka 1x strīda laikā ir bijis tā, ka licies, ka viss, neesam vairs kopā līdz atkal salabām..bet neatceros neko tādu.
Mans novērojums ir, ka šādas šķiršanās-saiešanas-šķiršanās attiecības pārsvarā ir padsmitniekiem, nevaru iedomāties, ka tā darītu cilvēki kaut vai 20+ gadu vecumā, kur nu vēl pusmūža pāri :D

Manā gadījumā nebija gluži šķiršanās ik reizi, bet daudz skandāli.

Tādas attiecības ir mirušas, tiek tikai mākslīgi uzturētas.. Kas tās par jūtām, ja abas puses nejūtas tajās labi?

Ja ļoti niez, tad mūsdienās jau seksu var dabūt arī nervus saaudzējošāk :D

Es pati kaut ko taadu neiztureetu. Paziistamie shitaa novilka 8 gadus, bet beigaas tomeer pielika beidzamo punktu. Katru reizi meitenei bija punkji pa gaisu, bet dzeks niigrs gaaja pie draugiem ar alu suudzeeties par dziivi. Vinji bija paaraak atskjiriigi, lai jebkad piemeerotos. Nedomaaju, ka vispaar bija kaada joma kuraa vinjiem sapaseetu. Vinja gribeeja dziivot pilseetaa, vinjsh laukos, vinja gribeeja lai abi veido karjeru un tad tikai beernus, vinjsh gribeeja straadaat par pavaaru un agri kljuut par teevu, vinja klausiijaas krievu muuziku un eeda asus eedienus, vinjsh priekshroku deva rokam un mammas vaariitajiem kartupeljiem ar biezpienu.

Uzskatu ka tās nav attiecības ja ne ik pars nedēļas vai mēnešus atkal sķiras un atkla iet kopa, ja ir kopā tad ir un viss. Mana skatījuma tas nav attiecības.

Mums tā bija ar ex, kā sastrīdējāmies, tā es viņu metu ārā, ta nav raksturīga mana rīcība, es vnk tās attiecības vairs negribēju, bet viņš atteicās to saprast.

Nu nešķīrāmies katru otro nedēļu, bet bija šķiršanās, saiešanas kopā vairākas reizes. Manuprāt, tas viss no pārāk liela jaunības maksimālisma, egocentrisma, greizsirdības, nespējas saprast otru cilvēku. Ilgtermiņā dzīvot tādās attiecībās ir ļoti grūti, nogurdinoši, tas viss izsūc visus spēkus, tie radikāli pretējie emociju kāpumi un kritumi beidz nost.

Kā tas beidzās? Pēc pāris gadu pauzes esam atkal kopā, atkal gatavojamies precēties. Tagad ir mazāk drāmas, strīdu un saprotam, ka katram strīdam nav jābeidzas ar iešanu prom, ka nesaskaņas nenozīmē to, ka uzreiz jāšķiras. Un visvairāk saprotam to, ka mēs tomēr mīlam viens otru un negribam atkal dzīvot viens bez otra, un tas nozīmē daudz vairāk un vieno daudz vairāk kā tas, kas mūs varētu šķirt.

Garš ceļš, kamēr līdz tam izaugām, bet bija tā vērts.

Un jēga šādi galvu čakarēt?

Bērnišķīgi. Zinu pāri, kuri šādi šķīrās vismaz 20 reizes.. no malas skatoties- gan smieklīgi, gan skumji, jo, manuprāt, tāda čakarēšanās konkrēti dod pa nerviem.

No draugiem, kuriem esmu novērojusi šādas attiecības ir tā, ka viņi ar galvu saprot, ka ir nesaderīgi, bet viens otru mīl un grib, tāpēc atkal saiet kopā. Ļooti retos gadījumos šādi cilvēki paliek kopā, parasti vai nu izšķiras vai arī cilvēki kaut kā mistiski mainās. Vismaz latviešiem tā. Starp meksikāņiem, latinosiem jau šitādas situācijas ir pilnīgi normāli, jo tādi tempermentīgi cilvēki.

Ar savu vīru kādas padsmit reizes laikam attiecību sākumā šķīrāmies, es nevarēju daudzas lietas pieņemt, bet viņš nebija no tiem, kas miera labad padosies svešām iegribām. Neuzskatu, ka nesaskaņas mūsu attiecībās liecina par pašu attiecību kvalitāti, nē, tas parāda tikai spītību mūsos. Lēnām sākam "pieslīpēties" viens otram, izprast, ieklausīties un piedot. Man šobrīd liktos dīvaini, ja šī posma nebūtu.

Dita, smieliigi teikts; jo manaa situaacijaa viirietis ir no dienvidu gala. Mees gan nekad neesam izskiirusies ilgaak par paaris stundaam, bet taisniiba ir; ka tas loti dod pa nerviem, katru reizi domaajam, ka mainiisimies, bet nekaa..apmeeram taa, mieriigi sarunaajam, ka skiramies, bet tad parauj emocijas un neviens nekur vairs negrib iet...

Jā, manās "stabilajās" 6 gadu attiecībās esam lamājušies, plēsušies, kāvušies kādu pirmo pusgadu, gadu. Bija naktis, kad gulējām kopā un es zināju, ka no rīta viņš ies projām. Uz neatgriešanos. Bet atgriezās.
Bija brīži, kad sāku dzīvot kopā ar citu, bet pēc tam tāpat atgriezos pie bijušā. Un tad tas beidzās. Tagad varam izrunāties par jebko un esam kā viens vesels.
Bet es piedodu, bet nekad neaizmirstu. Un viņš tāpat. Ir piedevis neskaitāmus manus sānsoļus, bet ne aizmirsis.
Bet es esmu kļuvusi uzticīga.

Veejaa - pilniigi kaa mums. Es esmu taa, kas daudz ko nespeej pienemt un vins jau par savaadaaku cilveeku nekluus..bet tad atkal padomaaju, nav tacu tik traki.. un taa visu laiku. Ideaalu jau taapat nav iespeajams atrast..

Man tādas šķiršanās un saiešanas atpakaļ šķiet bērnišķīgas. Problēmas ir jārisina, jāizrunā, ne jāiet vieglākais ceļš- pie katra sīkuma pametot, uzmetot lūpu
Un nē, man tādas attiecības nav bijušas un nez vai tādas varētu izturēt. Man stabilitāte ir svarīga. Un kāda gan stabilitāte var būt tādās attiecībās?

melone_1, zini, man pirms dažām dienām psihologs teica, ka viss ir ļoti labi, jo liela daļa vīriešu ar infarktu nomirst tāpēc, ka patur visas emocijas sevī, nerunā par tām, neparāda to, ar ko ir neapmierināti. Ideālu attiecību nevienam nav, ir tikai cilvēki, kuri nemana attiecībās esošas problēmas. Es labāk šķiros un strīdos, bet mēs to darām viens pret otru godīgi, ne tēloju, ka man viss ir izcili labi. Ar laiku pieslīpēsies:)

mums pirmais pusgads rit un savaas galvaas esam ieneemushi, ja reiz striidamies, tad naakotnee buus veel trakaak. Es gan meeginu vinam iestaastiit, ka vienkaarsi iepaziistam viens otra negatiivaas puses. Bet ja ir saapiigi buut kopaa, protams labaak buut atseviski. Bet atseviski arii ir saapiigi. Ak, sie miilas labirinti un nepiekaapiigie raksturi..

Es labāk šķiros un strīdos, bet mēs to darām viens pret otru godīgi, ne tēloju, ka man viss ir izcili labi. Ar laiku pieslīpēsies

+

Melone_1, vēlāk nevajadzētu būt trakāk, jo viens otru spēs vairāk paredzēt. Jums ir tikai attiecību sākums, viss noteikti būs kārtībā.