Līdzjūtība

Ja Tu nevari atrast atbilstošus mierinājuma vārdus, tā arī vari pateikt, ka ar vārdiem tu nevari izteikt to, ko jūti, apskauj savu tuvo cilvēku un vienkārši esi blakus. Šis ir visgodīgākais veids, jo , ja Tas neskar Tevi tad Tu nezini kā cilvēks jūtas līdz ar to standartfrāze ''es saprotu kā tu jūties'' šeit ir lieka un salkana.

Tās nav kāzas , kur ir jādomā ceremoniālas runas, esi atklāta , nesamākslota, nenober ar jautājumiem, un tikai nemeklē notikušajā jēgu un nemēģini rast atbildi uz jautājumu – kāpēc tā notika

tur jau tā lieta, ka īsti tuvs cilvēks tas nav, darba kolēģe ar kuru nemaz tik ilgi kopā nestrādāju..

Man arī līdzjūtības izteikšana nepadodas. Uzreiz tik žēl paliek, ka gribas raudāt, kaut vai nepazinu cilvēku.
Cenšos ātri pateikt - izsaku līdzjūtību un viss.

Reizēs, kad tas ir tuvāks cilvēks par kolēģi, tad gan savādāk, bet kolēģei pietiktu ar šo frāzi.

Es tādu situāciju atkārtoti nevēlos pat iztēloties, tāpēc, ja tā ir Tava kolēģe, es visticamāk teiktu tā: '' Ja tev ir nepieciešama jebkāda palīdzība, ziņo un es palīdzēšu.Un par to, ka Tev ir skumīgi, ka viņai jāiet šim smagajam notikumam cauri'' Nu kaut kā tā, bez visiem šiem '' es saprotu, kaa Tu juties,(jaa Tu patiesiibaa nesaproti)

No savas pieredzes saku, ka tad, kad man izteica līdzjūtību, es jutos ļoti neērti. Zinu, ka tā ir , kā pieklājīgs žests, bet tajā brīdī nu galīgi bija sajūta- lieciet mani mierā, tas tikai vēl vairāk sāpina un visu sakāpina.
Varbūt tā bija, kā aizsardzības reakcija, bet vienkārši negribējās par to runāt un dzirdēt arī par to...

Dažreiz ir labāk vienkārši paklusēt. Daudzi to novērtē vairāk.

+ raccoon

Ja tā ir kolēģe, pie tam - ne tik tuva, pietiks ar to, ka tā arī pateiksi "Izsaku visdziļāko līdzjūtību". Kombinācijā ar to vari paspiest roku, kas pietiekoši labi simbolizēs Tavu klātesamību un žēlumu. Nav pieņemts mesties ap kaklu un mīļoties ar svešiem cilvēkiem. Arī ar Tuviem tas īsti nav labs tonis. Ja vēlies apmīļot paspiežot roku, ar otru roku pārklāj rokas augšpusi kolēģei it kā saskaujot viņas roku saujā.
Bez liekiem jautājumiem un pompozitātes tam ir jānotiek dabiski un ar neieilgstošu klusumu un pēc līdzjūtības izteikšanas, ja viņa neizrāda vēlmi dalīties savās bēdās, Tev būtu jāastāj viņa pārdomās vai vienkārši jāturpina strādāt. Vai ka nu Tev tā situācija izveidojas.

paldies meitenes par ieteikumiem :)

++++


pietiks ar ""izsaku lidzjutibu un apskavieniem""


mirusajam kadas specialas uzrunas vispar nezinu , parasti taa nedara.

parasti ir isumaa cilveeka dzives gajuma apraksts pirms apglabasanas un pec tam pasi tuvaakie pec berem svetku mielastu ed tie kas sava starpaa tuvi, teiksim radi un labi draugi tie atceras momentus un dalas ar tiem. mes ar brraleniem un masicam dalijamies bernibas atminas kad ome nomira un vel visadiem faktiem.

un vispar pietiek ar apskaavienu reizeeem nevis liekam runaam.