To, ko nopērk no pārtikas drauga mamma, neuzdrošinos ņemt. Retu reizi tikai, bet ļoti minimāli. To, ko pērku es, gan viņa ņem. Nu ne jau regulāri, bet ņem. Dažreiz ēd manis gatavotās vakariņas. Dažreiz uztaisu kaut ko savādāku draugam priekš nākošās dienas pusdienām. Tad viņa izdomā, ka ēdīs to un apēd mana drauga (viņas dēla) pusdienas. Kad kaut ko gatavoju, visu esmu pirkusi es vai draugs. Savukārt drauga mamma parūpējas vienmēr par kafiju, veļas pulveri, wc papīru. Bet tas laikam arī viss. Viņa nopērk sev kaut ko brokastīm, es tā domāju. Vienīgi viskaitinošakais ir tas, ka dažreiz ienāk mūsu istabā, kamēr neesam mājās, apskata mantas, kas atrodas uz galda, ja ir vairākas ūdens pudeles, paņem kādu. Ne jau man žēl, bet nav forši, ka iet un bez jautāšanas paņem.