Ok, pašā sākumā cilvēki viens otru idealizē, bet nu ne jau tādos apjomos, ka A izmēra krūtis liekas kā C. Tomēr ārējos dotumus cilvēki pamana uzreiz. Vienīgi, ja akurāt sportisks cilvēks attiecību laikā uzresnē par 40kg, tad varētu būt tāds šoka moments.
Ja runa ir par raksturu, tad, protams, niķi jau nāk laukā tikai pēc laba laiciņa. Bet esmu pamanījusi, ka daudz ko nosaka arī cilvēka temperaments un kā viņš ir iemācīts jau no mazotnes risināt dažādas situācijas. Ja piemetas burkšķamais, tas jau arī ātri pāriet, bet ir cilvēki, kas kaut kā nemāk atrisināt pat sīkumus, tur uzreiz būs scēna, asaras un puņķi pa gaisu vai nemitīga otra cilvēka zāģēšana. Es tomēr uzskatu, ka daudz ko nosaka mūsu iekšējā uzvedības kultūra un tas, cik otru spējam cienīt. Jo, kur ir cieņa, tur arī izpaliek visādi komentāri.
Tomēr ir lietas, ko mums grūti mainīt - tajā konkrētajā brīdī partneris ir šķitis gluži labs, bet pēc laika viens vai otrs izaug, nesaskan vairs vērtības, kopīgs skatījums, otrs paliek savā ikdienišķajā rutīnā, tad gan ir bēdīgi, jā.