Sveiki, lieta tāda kad es ar draugu esu kopā jau trešo gadu .esam dzīvojuši kopā ,bet tagad viņš dzīvo pie savas mātes, jo atrada sev labāku darbu un jau atradis sev dzīvokli kur mēs kopā dzīvosim atkal :), bet lieta nav par to. Sen tālā pagātnē kad mēs tik sākām tikties manam draugam (Laurim) bija labākais draugs ,ar kuru es pirmo iepazinos un tad viņa draugs iepazīstināja mani ar manu tagadējo draugu .Mēs takā visi trīs gājām un tusējām kopa, jau iepriekš es ar Sandi (mana drauga draugs) esam runājuši kad esam kā māsa un brālis mūs nesaistīja nekas tuvāks kā tikai parasta draudzība un tā ari bija.....Pēc tam notika kaut kas negaidīts Sandi ielika aiz restēm jo nepatikšanas vārīja un tā cik esu dzirdējusi ka jau kādu gadu mazāk viņš sēž tur. Nekādu ziņu man un Laurim viņš nedeva, bet nesen saņēmu dr.lv vēstuli no viņa. (atklāti sakot biju priecīga ;) ) viņš rakstīja kad priecīgs ir kad uzrakstīja un tā un būtu priecīgs ja iedotu telf nr lai varētu parunāties . Es viņam iedevu un arī pateicu Laurim kad man uzrakstīja viņš.Lauris pēkšņi sāka man braukt augumā lai bloķēju viņu un nerakstu viņam neka, jo viņš grib mūs izšķirt un negrib ar viņu pīties ,bet man žēl arī ir Sanda jo viņš bij mīļš pret manīm kaut sakašķējamies kad viņš sūdus vārīja, bet tā pat es nevaru tā pēkšņi bet iemesla viņu sūtīt ratā . Tagad mans draugs domā kad aizskriešu pie viņa kaut viņš cietumā ir ( ja godīgi tā ir stulbi domāt) un tagad ir pateicis kad atbrauks man 27 datumā pakaļ un ja es nebraukšu viņam līdz tajā dienā tad viņš domās kad pametīšu viņu (tas arī ir stulbums) viņš vel domā kad tagad esam patālāk viens no otra es saku domāt par pamešanas iemesliem , bet es negribu viņu pamest es vienkārši izrunāties gribu ,bet viņš sāk visu pārprast un pārspīlēt .viņš ir šausmīgi spītīgs un greizsirdīgs, jo tā nav pirmā reize kad tā ir bijis ,jo viņš vel neatļauj ar citiem vīriešiem kontaktēties . kā viņam ieskaidrot kad nepametīšu viņu? varbūt viņš pret manīm ir tāds jo esmu viņam pirmā? nu nezinu :/
3
