Mēs daram tā, ka katrs no savas algas nomaksā to, kas ir katram savs- telefonu rēķini, auto kredīti, summas, ko vecākiem pārskaitam u.t.t. Pēc tam visu atlikušo naudiņu saliekam kopā, un no tās tad arī maksājam par dzīvokli, lejam degvielu, pērkam pārtiku, dodamies izklaidēties. Un nekad nav pretenziju, ja man no ''ģimenes budžeta'' gribas nopirkt apģērbu, sievišķīgos nieciņus vai iet pie friziera. Tāpat otrādi, ja puisim vajag- brīva piekļuve naudiņai visu laiku. Viens otram uzticamies. To, kas paliek pāri, iemetam manas kartes krājkontā, un tad nu arī tur krājas naudiņa, kuru parasti kopīgi kādam lielākam mērķim tērējam. :)