Pašvērtējums

Un par to, ko saka citi- neņem galvā.

Man skolā, 7.klasē, bija iesauka, resnīte ar parametriem 1,67 un 43kg(protams, tas bija kā prikuls, tikai es to neuztvēru tā, tiešām , likās ka kaut kas nav kā vajag)
Tā, ka iesaukas mums piekabina subjektīvu apsvērumu dēļ, ne objektīva izvērtējuma.

Mani iedvesmoja šis:
''Why do you put your self-esteem in the hands of complete strangers?''
Sapratu, ka dzīve ir pārāk piedzīvojumiem pilna, aizraujoša, tumša, nepieradināma, lai es no tā visa atteiktos citu cilvēku dēļ.

Un sākot darīt to, ko es gribu, es sāku citiem patikt, cilvēki paši man sāka nākt klāt un vēlējās manu draudzību. Ir jāmaina domāšana.

Man pasvertejums vienmer ir skitis ka darbs ar sevi. Pamegini varbut palasit "The Secret" veida literaturu, iedvesmojies un iztelojies, kadu dzivi (sevi) velies un ej uz to! Gramata jo ipasi parada, ka to izdarit, bet, filmu skatoties, vari veikt pierakstus un beigas paanalizet. Tur ari loti labi pastasta, ar ko sakt un ka visu veleto sasniegt. Citi teiks - mulkibas, bet tas tapec, ka sava butiba liela stradasana ar sevi, un tas ne vienmer ir viegli.