Pamet pa sms. Pieredzes!

Armand, kas Tev mēnešreizes tuvojas? :D :D :D

Es laikam nepiederu pie vairākuma, bet puisis uzraksta viss beidzies, kāda jēga vēl tikties... Nu par ko tur vēl runāt?

Es arī piekrītu šim netradicionālajam viedoklim. Tik iedomājoties to neveiklo situāciju.. ir jāsarunā tikšanās.. otrā pusīte tomēr gaida, iespējams priecājas par randiņu.. Satiekas un.. ''Mēs nevaram būt kopā''! Un ko tālāk? Sniegt paskaidrojumus patiesos (besī Tavi smiekli, Tev ir pārāk izteikts sviedru aromāts.. / runā muļķības/ esi neinteresanta..).. vai tomēr samelot (Tu esi pelnījusi ko labāku, es neesmu gatavs attiecībam)??
Tad tas neveiklais mirklis - reakcija.. skatīties kā raud, klausīties kā uzkliedz, noliek.. varbūt paveiksies.. un apēdīsiet atvadu kūciņu? :D :D

Sasmējos par cormeum rakstīto! :) Manuprāt, viņai perfekti attēloja šādu "atvadu tikšanos" esenci. Visu cieņu cormeum humora izjūtai! :)

Paldies par jaukajiem vārdiem, Robert :)

Man nav bijusi pieredze ar sms vai skype saraksti, ka mani pamet tā, bet bija tā, ka viss bija super. Arī tās dienas rītā, kad izšķīrāmies viss bija super. No rīta pat nedomāju, ka mums... mūsu saderīgajam pārim kaut kas varētu aiziet greizi. Un sms strādā visos virzienos. Es arī pametu sms dēļ. Tā bija no citas meitenes. Nedomājot piecēlos, savācu mantas un aizgāju ar lepni paceltu galvu no savām 3 gadus ilgušām attiecībām. Acis asaroja, sirds sāpēj, vemt gribējās... bet es pat nepaskatījos atpakaļ. Negribēju, lai mani redz tik vāju. Neattaisnoju sms pamešanas, taču dažreiz tā pat ir vieglāk.

Neuzskatu,ka pamest caur sms vai skype vai kā citādi neesot aci pret aci ir pareizi, BET citreiz vienkārši nav citu variantu. Kā jau te dažas rakstīja, ja nesanāks satikt vairākas dienas, vai varbūt citās situācijās mēnešus (atrodoties ārzemēs), tad labāk otru lieki nečakarēt un kaut vai tādā veidā likt zināt par to ka attiecības beigušās. Pati gan tā pamesta neesmu, bet neesmu vispār bijusi pamesta :D Bet uzskatu, ka cilvēkam ir jāliek zināt par attiecību beigšanos uzreiz kā otrs ir sapratis ka to vairs nevēlās.

Gļēvi, gļēvi! Cilvēks, ar ko esi bijis kopā, ir pelnījis cieņu par to faktu vien, ka esi ar viņu bijis kopā. Tāpēc esmu ne tikai pametusi klātienē, noskatoties histēriju, bet arī tikusies vēl pēc tam, lai atkal izrunātu situāciju, jo cilvēks tā gribēja un man bija pienākuma sajūta, ka tas ir minimums, ko viņš ir pelnījis (nemaldinot un nedodot veltas cerības). Tādu pašu attieksmi sagaidu arī pret sevi (ja būtu aktuāli).

Piemēram, mans bijušais puisi ar kuru biju kopā trīs mēnešus aizbrauca uz Krieviju strādāt, mēnesi gaidīju viņu mājās, atbraucot mājās viņš man uzrakstīja sms : ''Nu, sveika, esmu mājās! '' Atbildes sms uzrakstīju, ka ļoti priecājos, un pajautāju vai piektdien satiksimies. Viņš man atbildēja, ka nē nesatiksimies, ka starp mums viss ir beidzies. Protams, bija sāpīgi, ļoti pieķēros šim cilvēkam. Bija viņš man kā labākais draugs, un puisis reizē. Bet tas bija tad, tagad smiekli par to nāk. Protams, viņš man arī zelta vārdus teica, ka es viņam īstā, ka viņš jau to tagad jūtot. Kaut gan to, ka viņš mani pametīs jau varēja sagaidīt, jo viņš man par to vienu mēnesi tikai 1x pazvanīja. :) Tagad viņš ir kopā ar sava izbijušā labākā drauga bijušo meiteni, atņēma savam labākajam draugam meiteni, tā neko... Bet es tagad laimīga esmu gadu un divu mēnešu ilgās attiecībās. :)

Bijàm kopà kàdu gadu, draugs aizbrauca uz àrzemém stràdàt. Ménesi viss bija " kàrtíbà" tad pazuda uz divàm nedéĺàm un tad atnàca sms,ka nemíl mani jau sen un viss ir beidzies. Ps. Nomaini kopéjo profila bildi, siciàlajà tíklà ". Faní,ne. Man žél viña sievas tagadéjàs.

Nekad nesapratīšu, kāda šķirba, kā pamet? Vai tad, tiekoties aci pret aci, sāpēs mazāk? Labāk, lai vismaz sms uzraksta, nevis pazūd tālēs zilajās, nekādu ziņu par sevi nedodot.

Nekad nesapratīšu, kāda šķirba, kā pamet? Vai tad, tiekoties aci pret aci, sāpēs mazāk? Labāk, lai vismaz sms uzraksta, nevis pazūd tālēs zilajās, nekādu ziņu par sevi nedodot.

Ja vien neskjiraties kaa ienaidnieki, tad tomeer iet runa par cilveeku, kursh tev ir bijis kaadreiz tuvs un miiljsh, un pats galvenais, nav tev neko sliktu izdariijis. Vai tieshaam ir tik gruuti to reizi kaut vai samelot, bet tomeer pateikt atvadu vaardus taa, lai otrs nepavadiitu meeneshus, sevi vainojot attieciibu izjukshanaa vai mokoties ar jautaajumu kas tad iisti notika? Jaa, abos gadiijumos saap, bet dazkaart var paliidzeet tam cilveekam vieglaak tam tikt paari, dodot vienkaarshu paskaidrojumu. Nekas nemoka vairaak kaa nezinja. Nav obligaati jaatiekaas klaatbuutnee, var arii uzrakstiit veestuli, epastu, bet ne jau pliku "viss ir cauri" caur sms.

Noteikti jau variants minēts, bet tā noteikti ir vieglāk - neredzēt sāpju pārpildīto seju, pašam runāt ar kamolu kaklā utt. Jā, mazliet gļēvi, bet acīs pateikt ir daudz, daudz grūtāk.
Iemeslu pateikt gan ir godīgi un godprātīgi pret otru cilvēku kaut caur sms, ja jau tā ir iesākts.

Nav obligaati jaatiekaas klaatbuutnee, var arii uzrakstiit veestuli, epastu, bet ne jau pliku "viss ir cauri" caur sms.

Bet par to jau arī te, galvenokārt, ir diskusija. Arī vēstulē, sms, nu jebkur, var uzrakstīt iemeslu un pastāstīt, kas noticis, bet nu nav obligāti jātiekas aci pret aci. Šķiet, ka daudzi nesaprot (krista - nerunāju tieši par tevi, bet vispārīgi), ka cilvēki, kuri nevēlas to teikt acīs, arī nepasaka iemeslu. Es pateiktu, visdrīzāk uzrakstītu, jo.. Iemeslus jau minēju vairākkārt.

Ļoti cietsirdīgi ir uzskatīt, ka sms ir labākais veids kā izšķirties. Es vispār esmu šokā par dažiem komentāriem, ka laikam šķiet, ka neietilpstu šim `auksto` cilvēku laikmetam, kam nekas nav svēts, kur nu vēl cita jūtas.
Skumji, ko lai saka.
Esmu to piedzīvojusi un pārdzīvojusi, tas bija drausmīgi. Nevienam to nenovēlu. Es tiku pāri, apmēram, 1,5 gada laikā. Cilvēki aiziet, jā, tā dažkārt notiek, bet nejau tik necilvēciski. Bet ko nu par cilvēciskumu, ja jau man ir tik viegli aizsūtīt sms, tad tam otram cilvēkam būs tik viegli šo sms izlasīt un uztvert..
Ak, pasaulīt..

nu wtf vienkarsi???


tizlums.


kadel acis nevar pateikt? seviski virietis.

bail ka iekraus?

besi tadi tipi

Caur sms skiranas man saistas ar patsmit gadiem, kad vel daudzas lietas nav saprotamas un attiecibas nemaz nav kaa attiecibas.

Es vienkārši, zinot sevi, salūztu viņa priekšā, man sāktos histērija. Priekš kam to vajag? Tad jau labāk, lai man tādu neredz.