Strādāju privātajā dārziņā par skolotāju, esmu strādājusi arī par auklīti. Kādēļ izvēlējos tieši šo profesīju? Gluži vienkārši,tas ir mans aicinājums. Patīk radošas nodarbības, darboties ar mazajiem, redzēt kā viņi aug un mainās. Šis darbs noteikti nebūs tas, uz kuru iet, jo gluži vienkārši cita darba nav. Ir liela atbildība un slodze.
Iepriekšējā darba vieta bija vairāk mīnusi kā plusi, tādēļ varu piekrist iepriekš teiktajam, ka ļoti liela nozīme ir kādā dārziņā strādā (valsts vai privātais), kādi darbinieki, vaditāja, vecāki utt.. Lai gan šobrīd neesmu starā par darba vietas kolektīvu, jo meitenes ir vnk čūska, cita citu noliek, aprunā utt. Grūti strādāt. Savukārt ir ļoti mīļi bērni, vecāki ir super. Tāpat var paēst bezmaksas, 2 mēneši atvaļinājums un darba laiks ir pielāgots man. Strādāju 3 dienas, pa 12h.
Ko gribu teikt par to, ka vēlies kompensēt sava bērna trūkumu ar svešiem, tad tas ir ļoti grūti. Pašai ir problēmas ar tikšanu pie bebuka un varu teikt, ka skatīties uz citiem mazajiem, kas sniedzas pēc mammas ir grūti. Savukārt, no otras puses, dabīgi veļas laukā milzum liela mīlestība. :)
Un par darba laiku runājot. Jā, bērnudārzs strādā līdz 19.00 un vecākiem ir visas tiesības bērnu atstāt līdz šim laikam, bet ir jāatcerās, ka lielākoties līdz 19.00 būs 1-2 bērni un viņi ir nogarlaikojušies, pārguruši, izsalkuši utt. Audzinātāja tupus rāpus, cenšas izklaidēt, bet bērnam nekas vairs neinteresē, viss kas viņu nomāc ir tas, ka visi bērni ir mājās, bet viņš viens sēž un gaida...
Manā darba vietā vēl viens + ir tāds, ka ja izņem bērnus ātrāk, tad var doties majās, protams atstājot kārtīgu grupiņu. Es to parasti izdaru kopā ar bērniem kārtojot mantas, pirms ārā iešanas, līdz ar to bieži tieku mājās ap 18.30 :))