Ja jau te ir dusmu izgāztuve, tad es arī pievienojos.
Vakar sāku skriet, azarts un gribasspēks milzīgs. Šodien ap 16:00 sataisījos iet skriet, a te mamma un māsīca jau priekšā: Tu nevari iet tādā karstumā skriet, bla, bla, bla. Paskatījos, ārā +25 grādi, vakar, kad ar māsīcu skrējām (tiesa, ap 20:40, bet vasarā tas daudz ko nemaina, jo gaiss tāpat sutīgs) bija +23 grādi. Nu, un kur te taisnība? Vēlāk mamma ienāca, teica, ka varu iet skriet, ja reiz tik ļoti gribu, atcirtu, ka vairs negribu, jo tiešām visa vēlme pārgāja.
Nu, lūk, tu, cilvēks, esi apņēmības pilns turpināt iesākto, bet, še tev! , vienmēr atrodas kāds, kurš to visu pratīs sabojāt.. :(