Protams, ka situācija nav tik slikta, ir, ir, kur strādāt pēc tam.
Valodas centri, muzeji, reklāmas aģentūras, korektoru un žurnālistu darbs utt. Visur, kur nepieciešamas valodas, literatūras un kultūras zināšanas. Būtībā jomu nosaka tas, kur esi speciālists. Piemēram, Diversija mācās valodniecību, viņas perspektīvas valodas jomā ir lielākas nekā man, es savukārt mazliet zinošāka būtu specifiski literāros darbos un nedarbos. Bet loģiski, lai strādātu, piemēram, literatūras un kultūras žurnālistikas nozarē, zināšanām jābūt krietni vien pilnīgākām par bakalaura līmeni un diploms iespējams ir otrajā plānā.
Mums šogad bija muzeja prakse un tas pavēra citādāku skatu uz muzeja darbu. Visi pasākumi, izstādes, radošums ir vilinoši, nav tikai jāsēž piesmakušās telpās un jārāda pamata reprodukcija, darbs pie muzeja nakts vien ilgst 2-3 mēnešus.
Lielākā problēma rodas tur, ka, studijas uzsākot, īsti nebija nojausma, ko nozīmē akadēmiskas studijas, pasniedzēji tiešām mūs orientē uz zinātnisku darbu. Viņi nesaka 'kad strādāsiet par redakoru, tad būs jāatceras šis...", bet "kad jūs pētīsiet tādus patskaņus, tad atcerieties.." :D