vientulība

Varbūt šodien kādai ir tāds noskaņojums, lai piedalītos šajā diskusijā.. :D

visam savs laiks.
gan jau kadu dienu satiksi savu miilu:)

Nu līdz 35 tu par to tiešām vari neuztraukties, pēc tam jau ir grūtāk, pēc apkārtējo pieredzes.

Jāskatās individuāli. Un kas ir ilgs laiks? Ceru, ka neviena esot 20+ gados neuzskata, ka viņa jau ilgu laiku nevienu nav sastapusi, jo tas būtu muļķīgi. :)
Ir izvēlīgi cilvēki, ir cilvēki, kas vispār maz iepazīstas un tad brīnās, kāpēc nav attiecību. Nē, tiešām grūti atbildēt, ja vispārina un manuprāt, parasti cilvēki paši kaut mazliet jūt kas ir tas, kas viņiem traucē.

“Sadness is silent, it is yours. It is coming because you are alone. It is giving you a chance to go deeper into your aloneness. Rather than jumping from one shallow happiness to another shallow happiness and wasting your life, it is better to use sadness as a means for meditation. Witness it. It is a friend! It opens the door of your eternal aloneness.”

— Osho

Mums draugu lokā ir tāda viena dāma - jau gadiem viena. Simpātiska, turīga, ļoti interesanta sieviete un viena. Sava vecuma vīrieti viņai nav viegli atrast - vai nu ir precēti, vai ir tādi, kas ir jāuztur, pultes bikstītāji. Jaunākus boy toy viņai arī nevajaga. Ir samierinājusies un ir aizsākusi daudz hobijus, ceļo pa pasauli un vīrieši viņai nav vajdzīgi, nu reizēm, bet tas jau cits jautājums.

Jauniibaa tas nav nekas iipash, bet kaut kaadaa briidii tomeer ir veerts aizdomaaties vai vainiigi nav tarakaani pashas galvaa..

visam savs laiks.

MADasaHatter, tieši manas domas. Vienmēr likusies muļķīga tā attiecību meklēšana, taču šovakar mazliet moka jautājums, vai tieši tas nav pie vainas. Varbūt ir muļķīgi cerēt, ka tādas lietas notiek bez pašas iniciatīvas..

Ir izvēlīgi cilvēki, ir cilvēki, kas vispār maz iepazīstas un tad brīnās, kāpēc nav attiecību. Nē, tiešām grūti atbildēt, ja vispārina un manuprāt, parasti cilvēki paši kaut mazliet jūt kas ir tas, kas viņiem traucē.

Lou, šo gan es laikam varētu attiecināt uz sevi..

Paldies, Lottie, skaisti vārdi.

man ir 19 gadi, nav bijušas attiecības. Kaitina , ka daudzi cilvēki man saka: "tu tik forša meitene, kapēc tev nav kāds foršs puisis blakus". Nu ja nav, tad nav. ;D

soresa, ne vienmer ta ir tava vaina ari ja esi vairak noslegtaka tas nav nekas slikts.

ari invalidi atrod savu milestibu tikai laiks.


interneta ari starp citu loti daudzi sapazistas.

Nu, es piemēram, esmu ļooooti izvēlīga. Jā, jā, tā jau katrs par sevi grib teikt, bet nu reāli paskatoties uz draudzenēm un to, ar kādiem cilvēkiem viņām ir attiecības, man ir skaidrs, ka es ar tādiem neko neveidotu. Tiesa gan, man pat līdz 30 vēl patālu, tāpēc grūti spriest, cik ļoti tas manu turpmāko dzīvi ietekmēs. Ir vēl citi iemesli, kuru dēļ kandidātu klāsts man ir pavisam maziņš, tāpēc, nu jā, esmu viena jau pailgi. :D
Hih, un jā, es arī kādu laiku domāju, ka visam jānotiek pašam par sevi, bet nekā, nevar gaidīt, ka uz galvas kaut kas nokritīs. Ja gribi iepazīties, tad pašai arī noooteikti jāizrāda iniciatīva. Attiecību meklēšanai noteikti ir negatīva pieskaņa gluži vienkārši kā vārdu salikumam, bet uzskatu, ka nepelnīti. Nevajag jau katram kaklā kārties, taču turēt acis vaļā un kaut kā rīkoties gan vajag.

Tas ir viens no tiem jautājumiem, uz kuriem nav precīzas atbildes ...

Lou, kā es tevi saprotu!
Par izvēlīgumu it īpaši. Zinu, tas ir ļoti muļķīgi no manas puses gaidīt princi zirgā, taču, nu nevaru es tam pārkāpt. Mana dzīve ir pierādījusi, ka es labāk izvēlos būt viena, nevis ar kuru katru.
Par kandidātiem man ir tā, ka ir iemesli, kas attiecināmi uz mani, kādēļ es neesmu tā, kura kādam tā ļoti iepatiktos.

soressa, jā, sit pieci! :D Par mani jau visi pazīstamie pasmej, ka nodzīvošu viena kamēr kļūšu oar vecmeitu ar kaķiem. Bet nu, ko darīt, ja arī man dzīvē nekad nav atmaksājušies kompromisi šajā jomā? Man pat nav nekādu nereālo prasību, nav tā, ka vajag bagātu partneri ar perfektu ārieni, taču pirmkārt jau, meklēju cilvēkos dvēseles radiniekus un tādus man īsti nesanāk sastapt. Vismaz ne šobrīd.

Jā, jā, es arī esmu saskārusies ar joku par kaķiem. :D It kā smieklīgi, bet tajā pašā laikā nē.
Cerams, ka šis nav tas gadījums, kad katrā jokā daļa taisnības.

Kamēr gaidīsi princi uz balta zirga, sagaidīsi pastnieku ar pensiju uz riteņa.


Man viedoklis ja kāds ir lidz 30 it gadiem vienmer viens, riktigs nav točna.

Kāpēc uzreiz princi uz zirga? Vajadzētu piekrist attiecībām ar jebkuru, ar kuru to var izdarīt? Manuprāt, tas ir izmisums.

Manuprāt, vientulība ir izvēle. CReti kuram ir tās ideālās attiecības, kad dzirksteles šķīst jau pirmoreiz saskatoties vien un kavalieris atbilst visām 9 gadu vecumā uz lapiņas sarakstītajām sapņu prinča īpašībām. Lielākoties iemīlas viens un "iekaro" otru, protams, pa vidam iekāre, intereses, bet sadzīve, kopdzīve, niķi un stiķi tiek izkopti kopā un ar tiem strādā.

Manuprāt citreiz ir tā - jo mazāk meklē, jo ātrāk atrod.

Ne vienmēr ir jābūt kādam blakus, lai nejustos vientuļi.