Man šīs klasiskās sarunas liekas briesmīgas. :D Varbūt to arī mamma juta, jo nekādas īpašās sarunas nebija, tomēr visu jau zināju, jo šīs tēmas mājās nebija tabu, bija par to grāmatas, raidījumi utt. Tagad, kad esmu pieaugusi, mamma citkārt ievirza sarunu, bet es mainu tematu un, protams, par sevi neko nestāstu. Savukārt mana māsa ir no tām, kas ar mammu apspriež visu - pozas, slimības utt. Bet viņas abas ir citādākas nekā es, vērstas uz āru, tāpēc par šo atšķirību nebrīnos. Nu un man kaut kā liekas, ka mamma ir mamma, nevis draudzene, tāpēc pati saviem bērniem, kad tādi būs, nestāstīšu, cik labi mums iet ar vīru gultā un neprasīšu, kā viņai/viņam iet ar savējiem partneriem.