Sveikas šajā karstajā dienā!
Nu tad gribu Jums pačīkstēt, jo zinu, ka Jūs esat tās foršās un jaukās, kas bieži dod labus padomus un uzmumdrinat, ja ir iestājies kaut kāds dzīves panīkums..
Lieta sekojoša, man vienīgajai liekas, ka es savu dzīvi izniekoju???
Nu, piemēram, skolas laikā uz skolu eju, viss ok, taču vienmēr ir bijis tā ka gribas nobastot, nebūs ko darīt, bet tāpat nobastosi, viss laikam sākās ar to, ka tiešām gāju prom no stundām, jo bija pie ārsta jāskrien, līdz ar to no teicmnieces esmu kļuvusi par viduvējību. :(
Ikdienas dzīve-
Tagad vasarā, vienkārši sēžu mājās, visu dienu vai nu pie pc, vai kārtoju māju, pucēju, domāju sev kaut kādas stulbas diētas, režīmus, kurus tāpat nevaru ievērot, jo redz trūkst motivācijas.
Puisis visu dienu ir darbā ,es bumbulēju mājās..Tagad tik atradu darbiņu, darbs tiesām grūts, vakar bija pirmā diena un man jau apnika, nepatika tur un uzskatu, ka nav tā vērts, lai rautos par kapeikām.. iet prom negribas, jo negribu pārmetumus par to, ka nestrādāju, zinu, ka sāksies tūlīt pretrunas par to, ka kapēc vienā diskusijā minu,ka darbu gribi, bet nākamajā sūdzies..
Vakar darbā paskatījos uz sevi spogulī un sapratu, ka esmu maza apalīte ar sarkaniem vaidziņiem, bet apkārt tik daudz skaistu meiteņu, visas staroo, kaut gan es pirms divām dienām biju tā, kas staroja un dzīve bija skaista..
Es nesaprotu, kas ar mani notiek, man nav dzīvei motivācijas, mērķu??? Es zinu, ka neviens man šeit neiedos nekādas brīnumzāles, bet varbūt kaut ko no savas pieredzes var pateikt??
Šeit lasot dažas diskusijas visas sievietes liekas tik veiksmīgas, gudras, talantīgas, bet es?? -Maza resna meitenīte ar daudz,daudz mazvērtības kompleksiem, iespējam ko radījuši manī vecāki ,bērnībā saucot par resnu u.tml.