Donata
Šķiet Tu īsti nesaproti manu ideju, centīšos paskaidrot savādāk. Ja es aizeju ciemos pie Tevis un Tu man saki, ka rokas pēc mazgāšanas obligāti jāslauka papīra dvieļos - es neuzdošu jautājumus un nebrīnīšos, es to pieņemšu bez jautājumiem, jo Tavās mājās ir Tavi noteikumi. Bet, ja Tu atnāksi pie manis, es Tev pateikšu, ka rokas drīkst slaucīt sarkanajā dvielī, kurš stāv pie veļasmašīnas - nepiedāvājot papīra dvieļus. Un es ticu, ka Tu neņemsi svešā mājā citus dvieļus ka manis norādīto un nepieprasīsi, lai es aizvācu dvieli un dotu Tev papīra salvetes.
Tas pats ir ar ārzemēm - ja es braucu uz Franciju, kur visi ir topless, es neuzdošu jautajumus un nešokēšos, jo tā viņiem ir pieņemts. Bet ja viņi atbrauks un to pašu darīs Latvijā es civilizēti paskaidrošu, ka tam paredzētas nūdistu pludmales. Pieņemu, ka nesaprašanās nekur nerastos, jo katrā vietā ir savi noteikumi.
Ārzemēs pēc definīcijas es pieņemu to ko redzu un neņemos vest Latvijas tradīcijas un normas uz turieni. Es daru to, kas nav pret manu pārliecību un uzskatiem - šajā gadījumā, esot ārzemēs es sēdētu savā peldkostīma augšiņā un nespriedelētu kas ir pareizi vai nav, jo es neatrodos mājās. Bet, ja nu galīgi visas pludmales vienas vienīgas pusnūdistu - es izvēlētos uz tām neiet. (gadījumā, ja izjustu neērtības). Nevis jauktu svešā zemē gaisu.
Ceru, Tu tagad uztvēri domu skaidrāk.