Ģimenes plānošana

ne kategoriski

Vinsh taksh nesaka, ka visiem taa ir un neisleedz iespeeju, ka ir cilveeki, kas piepildiijumu juut tikai karjeraa.

Es gan manu ko pavisam citu - viņam pastāv tikai viņa patiesība. Neviens neliedz viņam taisīt katru gadu pa vienam bērnam un nepārmet to, bet man liekas, ka daudzas vienkārši kaitina tas, ka viņš vispārina un paziņo, ka tā ir vienīgā laime un ja tu tā nedomā, nekas, pēc gada gan jau tā domāsi, jo to taču visi taču vienmēr grib bērnus. Viņš nespēj saprast, ka citiem cilvēkiem sasniegumi nezaudē jēgu, ja nav bērnu un dzīve nekļūst par drūmu, melnu eksistenci tikai tāpēc, ka nav bērnu.

Bet ja nav bērnu tad vientulības variants ir garantēts.

Šis jau noteikti nav kategoriski pausts viedoklis! :D

Darla - ok. Ir nedaudz :D Bet teaada jau te irraucee nedz sevi at izteikshanaas mode.
Bet pamatnostaadneem es vinjam nudien piekriitu - gjimene nebuut netraucee nedz sevi attiistiit, nedz sasniegt panaakumus un - beigu galaa - tajaas vecumdienaas tad var buut abi, ne tikai viens. Es izveelos shaadu variantu par sev veelamo, ne tikai pliku karjeru un draugus :) Bet nu jaa - katram savs. Man varbuut nav tik milziigas ambiicijas pret karjeru sasniegumu zinjaa.

Es iedomājos situāciju: cilvēkam piedzimst bērns, jo tā taču vajag un nebūs laiks, kad justies vientuļam. Pēc 20 gadiem bērns ir pieaudzis, aiziet savā dzīvē, iespējams, pārvācoties uz pavisam citu pilsētu vai pat valsti, bet viņam pēcnācēju radīšana neinteresē. 50 gados sāc justies tukšs un vientuļš - ko nu? Sprediķosi savai pieaugušajai atvasei, ka vajag bērnus taisīt? Kur tad lai liek to vientulību, kas lien pa visiem pakšiem ārā? :) Tāpēc jau vajag arī sevī ieguldīt, attīstīties, atrast prieku arī tad, kad esi viens kā pirksts. Nevis aizmālēt visu ar krāšņu pompu un bērnu kņadu, domājot, ka līdz nāvei nu tad vairs nebūs par neko jādomā.
Arī tas, ka daudzi domā, ka vecumdienās vienmuļo dzīvi kliedēs bērni, bieži pārvēršas rūgtā pieredzē, jo bērniem savas klapatas, darbi un skriešanas. Un beigās to ūdens krūzi tev pasniedz pansionātā strādājošs sanitārs. Okei, te jau daļa mazliet humora. :D

Viņš nespēj saprast, ka citiem cilvēkiem sasniegumi nezaudē jēgu, ja nav bērnu un dzīve nekļūst par drūmu, melnu eksistenci tikai tāpēc, ka nav bērnu

Tāpat kā daudzi nespēj saprast ka uzskati un domās ar gadiem mainās. Ģimene un bērni nav tā lietā ko var pasūtīt un sagādāt jebkad kad to sagribas.

Bet ja nav bērnu tad vientulības variants ir garantēts.

Protams ir draugi, paziņas, biedrības, bet bērni - tie ir TAVI pēcnācēji, tavs turpinājums.

Draudzene šogad beidzot ieguva augstskolas diplomu (viņai ir 37 gadi), man par viņu bija krietni lielāks prieks, nekā viņas 17 gadīgajai meitai! Draugi dzīvē bieži spēlē svarīgāku lomu nekā bērni!

Pusaudžu gadi nav vieglākais laiks cilvēkam. Lai nu kā draugi nāk un iet, bet bērni ir bērni - tie ir tikai tavi.

ja nav bērnu tad vientulības variants ir garantēts.

Man nav bērnu. Līdz šim nebiju jutusies vientuļa, bet sanāk, ka es sevi mānu jau tagad un ja ar steigu nedzemdēšu, tad viss - būšu vientuļa forever, jo tas man vnk ir garantēts....bāc...
Daļai cilvēku(arī veciem cilvēkiem) ir tāda lieta, kā draugi un hobiji, kas diez vai liek viņiem justies vientuļiem. Bet, es saprotu, es domāju nepareizi, jo tu jau zini labāk.

Kā bērnus audzināsi tādi tie arī būs pret vecākiem vēlāk.

Ne vienmēr.
Manai omītei laukos kaimiņos dzīvo sieviete, kas saviem bērniem savu dzīvi atdeva. Audzināja pēc labākās sirdsapziņas, mīlēja, loloja. Un tagad...viņa nevienam no tiem bērniem nav vajadzīga. Labākajā gadījumā Ziemassvētkos kartīte tiek atsūtīta. Audzināja viņa pēc labākās sirdsapziņas, bet - tagad kaut kā atpakaļ to nesaņem. Viņa vairāk mīlestības un uzmanības saņem no mūsu ģimenes, jo mēs kad braucam pie omītes, apciemojam arī viņu, nekā no saviem mīlētajiem bērniem.
Un viņa ir tikai viens piemērs.

Tāpat kā daudzi nespēj saprast ka uzskati un domās ar gadiem mainās

Tev ir kāds konkrēts pierādījums tam, ka pilnīgi visi mainīs savus uzskatus tieši bērniem par labu?

50 gados sāc justies tukšs un vientuļš - ko nu? Sprediķosi savai pieaugušajai atvasei, ka vajag bērnus taisīt? Kur tad lai liek to vientulību, kas lien pa visiem pakšiem ārā?

Vecākus laimīgus padara laimīgi bērni lai arī kur viņi būtu. Bet ja nav nekā - par ko tad vairs priecāties.

Tev ir kāds konkrēts pierādījums tam, ka pilnīgi visi mainīs savus uzskatus tieši bērniem par labu?

Parunā ar cilvēkiem + 40

Kaapeec ir jaakriit tik kategoriskaas galeejiibaas ? Kaadeelj gan lai viens izsleegtu otru ?
Bez tam - neviens nav taam gjimeneem, kur beerni pamet vecaakus novaartaa, blakus audzinaashanas procesaa staaveejis. Visu sevi atdot .. ko tas sevii ietver ? Un vai tas maz ir vajadziigs ?

Cik es esmu runaajusi ar vecajiem cilveekiem- gjimene - beerni un mazbeerni - vinjiem rada daudzkaart vairaak prieka par koriem u.c. aktivitaateem. Tas laikam viss no manis; gjimenes kaa taadas zinaamu noniecinaashanu, par neveertiigas padarashiianu nekad nesapratiishu, jo man taa ir veertiiba, par kuru krist.

Parunā ar cilvēkiem + 40

Vīra krustvecāki (abi ap 60 gadiem, kopā nodzīvojuši jau kādus 30 gadus, bērnu nav) - kopš aiziešanas pensijā ir paspējuši puspasauli apbraukāt, abiem ir vairāki hobiji, regulāri tiekas ar draugiem un radiem, neviens no viņiem nekad nav nožēlojis bērnu neesamību - laimīgāku un saticīgāku pāri nekad neesmu satikusi!

Un tu pats esi runājis ar visiem 40+ cilvēkiem, ka tagad vari apgalvot, ka pilnīgi visi grib un uzskata bērnus par svarīgāko pasaulē?

Kaapeec ir jaakriit tik kategoriskaas galeejiibaas ? Kaadeelj gan lai viens izsleegtu otru ?

Protams var sasniegt abus variantus, gan labu dzīvi, gan ģimeni paralēli. Tas ir grūtāk, būs vairāk problēmas, bet rezultāts ir tā vērts.

Vīra krustvecāki (abi ap 60 gadiem, kopā nodzīvojuši jau kādus 30 gadus, bērnu nav) - kopš aiziešanas pensijā ir paspējuši puspasauli apbraukāt, abiem ir vairāki hobiji, regulāri tiekas ar draugiem un radiem, neviens no viņiem nekad nav nožēlojis bērnu neesamību - laimīgāku un saticīgāku pāri nekad neesmu satikusi!

Pajautā saviem vecākiem, varbūt viņiem vajadzēja tāpat rīkoties ?

Darla, es varu saderēt, tūlīt viņš tev pateiks, ka tavs minētais pāris patiesībā tikai melo par tiem bērniem un vispār, tēlo savu laimīgumu. Saka, ka nenožēlo, ka nav, bet patiesībā katru dienu reāli nožēlo. Jo viņš to pāri noteikti pazīst labāk kā tu vai viņi paši sevi :D

Darla, es varu saderēt, tūlīt viņš tev pateiks, ka tavs minētais pāris patiesībā tikai melo par tiem bērniem un vispār, tēlo savu laimīgumu. Saka, ka nenožēlo, ka nav, bet patiesībā katru dienu reāli nožēlo. Jo viņš to pāri noteikti pazīst labāk kā tu vai viņi paši sev

Ir visādi cilvēki, droši vien arī tādi kuri bērnus negribēja, lai baudītu laimi.
Varbūt jūsu vecāki arī būtu bijuši laimīgāki bez bērniem. Dzīvotu pilnvērtīgāku laimīgāku dzīvi ?

Wolf, nedadomājās par tādu iespēju, bet vienkārši nemākulīgi novirzījās no tēmas! :D un vēl manu domāšanu par bērnišķīgu sauc :D

Varbūt jūsu vecāki arī būtu bijuši laimīgāki bez bērniem

Ja mani vecāki negribētu bērnus, tad tādus arī nebūtu radījuši - nav nekāda raķešu zinātne, lai šo saprastu! :D

Dionysus, kāpēc tev ir tik svarīgi sieviešu forumā pierādīt, ka tikai tev ir taisnība un ka visas, kas domā savādāk, kļūdās un ka viss būs tā, kā tu saki? Vienkārši, kāpēc? Kāpēc tev liekas, ka tu zini, ko pēc 10 gadiem domās cilvēki, kurus visticamāk, tu vispār pat redzējis neesi?
Ja tev bērni ir vienīgā dzīves jēga - tā ir tava izvēle un neviens par to nevar pārmest un nemaz arī nav jāpārmet. Taču, kāpēc jāmēģina uzspiest savas domas citiem? Kāpēc jāmēģina iztaisīties par visas pasaules cilvēku pazinēju, ja tāpat ir zināms, ka uz pasaules neeksistē cilvēks, kurš pazītu visus pasaules cilvēkus vai zinātu viņu nākotni?
Nu, nebūs tā, ka pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas visām pēkšņi mainīsies domas un visas, kurām nav bērnu, ies ar striķi un ziepēm uz mežu, jo bez bērniem taču nav jēgas, bez bērniem vientulība ir garantēta. Nekas nav garantēts.
Kāzas arī nav laimīgas laulības un dzīves kopā līdz mūža galam, garants. Tāpat kā bērnu neesamība NAV nekāds vientulības garants. Nu nav. Tev varbūt būtu, bet tas nenozīmē, ka arī man, manai kaimiņienei vai kaut kādai personai A cita pasaules valstī, arī bez bērniem būtu garantēta vientulība.

Varbūt jūsu vecāki arī būtu bijuši laimīgāki bez bērniem. Dzīvotu pilnvērtīgāku laimīgāku dzīvi ?

Ja mani vecāki negribētu bērnus, tad tādus arī nebūtu radījuši - nav nekāda raķešu zinātne, lai šo saprastu!

+1
Ja dzemdēja un nepameta, tātad gribēja. Vismaz es nezinu nevienu pāri, kas NEGRIBĒTU bērnus, bet vienalga dzemdētu dzemdēšanas pēc un tad vēl audzinātu. Ja dzemdēja un audzināja, tātad gribēja. Ja nebūtu gribējuši, tad vai nu nedzemdētu vai arī pamestu.