Dionysus, cik labi, ka tu zini, kā es domāšu 40 gadu vecumā. Pat es pati to nezinu, bet - labi, ka vismaz kāds cits manā vietā zin.
Es šaubos, ka 40 gadu vecumā man liksies, ka tas, ko šobrīd esmu sasniegusi ir metams miskastē un pilnīgi nederīgs tikai tāpēc, ka man varbūt tad nebūs bērnu. Es primāri dzīvoju sev, nevis kādam citam un sasniedzu mērķus sev. Man arī šobrīd viņu nav. Varbūt jau tagad pārstāt censties kaut ko sasniegt, aiziet no darba utt? Ja nav bērnu, tad taču nav vērts neko darīt, nekam censties...
Jo nekādi materiālie labumu nespēj aizpildīt to tukšumu kas ar gadiem rodas dzīvē. To var dot ģimene un bērni.
Arī suns un 3 kaķi diezgan labi var visus tukšumus aiztaisīt!
Ja tieši tu pilnu laimi spēj sasniegt tikai ar citu palīdzību, tad prieks par tevi un turpini palielināt ģimeni, bet ir dumji apgalvot, ka visiem tā ir - ir cilvēki, kas spēj paši savu pilno laimi sasniegt, bez citu palīdzības!
Tas dod vislielāko gandarījumu.
Tas dod vislielāko gandarījumu tev, tiešām tik grūti saprast, ka citi gandarījumu citur var atrast?
Tas dod vislielāko gandarījumu tev, tiešām tik grūti saprast, ka citi gandarījumu citur var atrast?
Ja tikai beigās nesanāk tā,
Kā arī ir redzēti ļoti daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kuri nožēlo, ka visu mūžu tikai ģimenei veltījuši, ka nav sevi pietiekami attīstījuši!
kuri nebūtu priecīgi par saviem mazbērniem.
Kas tev tā par vienvirziena domāšanu? Priecāties par mazbērniem var vienlaicīgi nožēlojot savis neattīstīšanu un nepilnveidošanu!
Kā arī bērnu/mazbērnu esamība nenodrošina vientulības neesamību!
Tā attīstība noved pie lielākās vecu cilvēku problēmas - vientulības.
Ja tikai beigās nesanāk tā, gandrīz visu ko plānoji sasniedzi, bet tā ko galā gribās visvairāk tā nav.
Kam tad citam vairs interesēs tie sasniegumi un pilnveidojumi ja tuvāko vairs nav.
Un vēl labāk ja ir bērni un mazbērni ar ko dalīties par savām interesēm.
Tikai nevajag stāstīt pasaciņas par to, kā sevis attīstītāji attopas vientuļi un nelaimīgi, bet tie, kas sadzemdējuši bērnus - nav vientuļi un ir laimīgi.
Bet vispār Dionysus, tev vajadzētu saprast, ka tas, kas dara laimīgu tevi, diez vai dara laimīgu visu pārējo pasauli. Nav visi cilvēki vienādi.
Kāpēc tu esi iedomājies ka bērns ir tas, ko VISI CILVĒKI visvairāk grib? Nu nav tā, ka visi grib. Es saprotu, ka grūti to saprast, bet tā ir. Tāpat kā ne visi grib māju laukos vai prezidenta amatu.
1868
