Vai man vienīgajai nav draugu?

MADasaHatter Seit var sadraudzēsies bet kāds viltus profils atklās(brīnumainā kātrtā) tavu indentitāti un izliks visu apsmiešanai.

Ja man nebūtu puisis, es tiešām nezinu, ko darītu. Draudzeni, kas ir no vidusskolas laikiem, satieku ļoti reti. Viņai ir cita kompānija un tajā man nav vietas. Ļoti pietrūkst tādas draudzības, kāda mums bija skolas laikā. Ar prātu jau saprotu, ka tāda čupošanās vairs nebūs - laiks iet, viss mainās. Bet tās tikšanās pusgadā reizi man arī nekādu lielo kaifu nedot. Augstskolā arī it kā ir meitenes ar kurām kopā turamies, bet es pēc rakstura neesmu tāda, kas ļoti atveras, esmu diezgan kautrīga un grūti kādu pielaist klāt. Tāpēc esmu samierinājusies :D Un cenšos atrast lietas, ko darīt vienatnē, kamēr draugs strādā - braukāju ar riteni, lasu grāmatas utt. Protams, cilvēcisko komunikāciju tas nemaz neaizvieto, bet nu labāk tā, nekā ne kā.

man jau netrūkst cilvēku apkārt, labu paziņu arī ne. Bet es nezinu- varbūt esmu pārāk izvēlīga? Nu vajag savā ziņā man līdzīgu cilvēku, lai varu būt atklāta. Īpaši jau nešķiroju cilvēkus pēc izskata, mantiskās situācijas, piederības utt, bet nu, piemēram,- situācija no dzīves- nevaru nopietni uztvert cilvēku ar 30 liekajiem kg par kuriem viņa lepojas un neko negrasās mainīt, ja pašai izskats uztrauc un pati piekopju aktīvu dzīvesveidu (nu nav līdz galam perfekta figūra, ir kāds lieks tauks :D, bet ir arī vēlme un darīšana. Vai arī cita paziņa, kura kā cilvēks ir forša, bet nekur nemācas, ļoti maz strādā (nav intereses mācīties/ strādāt) būtībā sēž vecākiem uz kakla-- es nespēju nopietni uztvert, ja pati paspēju gan mācīties universitātē, gan strādāt, gan atpūsties. Lūk, kā

armand ne visas vienadas

Man arī līdzīgi kā Tilly, tikai man puisis dzīvo citā pilsētā un pārsvarā draugi arī atrodas ārpus manas pilsētas, pamatskolā bija labas draudzenes, bet kontakts ir izzudis un bieži pietrūkst tieši tas, ka nav īsti ar ko satikties, aiziet sauļoties vai vienkārši papļāpāt savā pilsētā.

man ir grūtības iepazīties ar jauniem cilvēkiem, jo ne visiem es patīku, un, ja jūtu, ka nepatīku, šausmas ir, noslēdzos sevī, vispār no malas izskatās gan jau, ka esmu iedomīga.

The same here!

Ja šeit ir kāda meitene kura ir no Jelgavas un arī nav draudzenes, droši rakstiet.

Nesen tieši domāju - tās draudzības, kas iegūtas bērnībā/skolas/augstskolas gados, kaut kā pamanās vilkties līdzi, ne visos gadījumos, protams, bet vairākumā. Kaut kas satur kopā tos cilvēkus. Bet, kad sākas pieaugušo dzīve, kaut kā sarežģīti šķiet saveidot pat pavisam vienkāršu draudzību. Varbūt pietrūkst laiks tādu attiecību veidošanai, jo skolā ar draugiem tomēr pavadīts ilgstošs posms kopā, bet esot pieaugušam vairs nav tā laika. Un jaunībā kaut kā vieglāk kombinējas kopā tās draudzības. Tagad, ja kāds cilvēks mani ieinteresē, tad tikai ar savu iekšējo pasauli un tai ir jābūt plašai. Jo man patīk tādi cilvēki, kas spēj mani iedvesmot. Ja sanāk tā enerģētika kopā, tad var arī kaut kas pamazītiņām saveidoties, tomēr arī tas mazumiņš prasa rūpes, nevar tā ķep-ļep, tiekamies reizi gadā.

Man personīgi būtu nežēlīgi grūti iztikt bez draugiem. Esmu liels sabiedrības cilvēks, kam patīk daudz apkārt runāties, uzturēties utt, savukārt dzīvot man patīk labāk vienai pašai.
bet draugu kā tādu man nav daudz, un pietam pārsvarā ir tikai puiši..

Grūti iedomāties, ko es darītu, ja man nebūtu kāda kam vakarā uzrakstīt sms; čau vecā, ejam ballēties?! un pretī saņemt: kāda runa! Esmu ceļā!
:D

Neons Nedomaaju, ka vaina ir tevii. Kanaadieshi ir weird. Vinji vienkaarshi draudziibu veido savaadak kaa pie mums pienjemts. Tu vari nodraudzeeties ar cilveeku un buut pat tuvi draugi 20 gadus, bet tai pashaa laikaa nekad nepaviesoties vinju maajaa. Vinji meedz pulceeties specifiskaas vietaas. Atrodi kaadu vietu, kur maaminjas pulceejaas (kaadaa speelju laukumaa utt), saac tur regulaari paraadiities, paarmiit kaadu vaardu un ar laiku paraadiisies draugi. Ja ir kaads hobijs, meklee attieciigo grupu. Vieniigais ir jaatceraas tas, ka nav pie vainas fakts, ka tu kanaadietim nepatiic, vienkaarshi vinji ir leeni draudziibas veidoshanaa, taapeec var rasties iespaids, ka nekas neveidojaas. Iedod vinjiem laiku, turpini buut laipna, smaidiiga, pati kaadu reizi ierosini doties uz kafiju vai kaadu pasaakumu un buus ok.

krista, nav taa, ka man te nav pazinju. Ir, bet tie jau nav draugi (vismaz man taa liekas). Bet piekriitu, kanaadieshi ir shajaa zinjaa diivaini, sheit padziivojot pati saaku justies diivaini... Un ar to smaidiigumu un laipniibu... :D Manu sarkasmu un jokus ne visi latvieshi bija speejiigi paciest, kur nu veel kanaadieshi. :D

Paldies par ieteikumu! ;)

Neons Varbuut vinji domaa, ka tu esi vinju draugs! Te reti esmu redzeejusi taadas draudziibas, kaa starp eiropieshiem. Vinji nemeedz tik cieshas saites veidot. Ja kaadam arii ir draugs, draudzene, kurai staasta visu, var nakts viduu ievelties utt., tad taa ir izveidojusies beerniibaa vai skolas gados. Turklaat jo paartikushaaki cilveeki, jo lielaaku distanci vinji ietur.

krista, jaaskaak domaat, ka taa ir, jo muus te nesen viens paaris uz sava deela kaazaam uzaicinaaja. Lieki piebilst, ka mees nebijaam tikushies jau 2 gadus un vispaar kaut kaa baigi nekad neesam tuseejushi kopaa.

Man ir pāris meitenes, kuras it kā varētu nosaukt par draudzenēm, bet nu tas laikam tikai tāds vārds, jo neliekas, ka kādai varētu uzticēties pilnībā, vai vismaz uz 80%. Nu nav. Liela daļa meklē savu izdevīgumu jebkur, un pēdējā laikā es kaut kā vairs necenšos uzturēt to draudzību.
Jā, paziņas ar ko aiziet uz klubu, viena draudzene, kurai palūgt kaut ko svarīgāku, bet reālu cilvēku, ar ko parunāt, ar kopīgām interesēm man nav vispār un neliekas, ka kādreiz būtu arī kādi bijuši.

Lasu Tavu aprasktu - varētu teikt, ka 100% atbilst man: vienmēr visi domā, ka esmu iedomīga (lai gan jūtos vairāk kautrīga) bet kad iepazīst, tad domas mainās; ar vecajiem draugiem vairs nav tas kontakts; sākumā cilvēkiem nepatīku; laiku pārsvarā pavadu viena; iepazīties ar jauniem cilvēkiem grūti.

+man tas pats