Vai man vienīgajai nav draugu?

Ja šādus jautājumus anonīmā forumā kāds uzdod vienos naktī, tad jāsecina, ka viņam patiešām nav draugu, manuprāt.

Kāpēc Tu nepatīc cilvēkiem? Nevajag mākslīgi kultivēt draugu padarīšanu.

Es jau mākslīgi neko nekultivēju. Man pagaidām nav bijusi tāda vēlme nevienu iepazīt, vienkārši dzīvē izveidojas situācijas, kad ir jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem, un gandrīz vienmēr sākumā ar to ir problēmas. Varu tikai pateikt, ka vēlāk viss ir kārtībā :) Cilvēkiem iespaids par mani mainās.

Kāpēc ir problēmas?

Vienos naktī, jo uzzināju, ka mans puisis un viņa kompānija visi aizgājuši ballēties, bet man neviens pat nepiezvanīja. Jā, biju ar puisi sastrīdējusies, bet tāpat stulbi. :(

Ne īsti tēmas ietvarā, bet tomēr pajautāšu - vaaarbūt kāda 1dien vai 2dien, ja būs labs laiks, grib kopā līdz jūrai aizbraukt? Man, protams, brīvas tās dienas, kurās visiem normāliem cilvēkiem jāstrādā, ahh!
Ja nu kas - var rakstīt privāti :)

Bante, ja es zinātu, censtos to novērst, bet nezinu, grūti iedomāties.

bet pazudis tas kontakts

Vai kādreiz pati esi bijusi pirmā, kas kaut kādā veidā ir uzsākusi sarunu ar draudzenēm, aicinājusi satikties vai pastaigāties? :)

Ja šādus jautājumus anonīmā forumā kāds uzdod vienos naktī, tad jāsecina, ka viņam patiešām nav draugu, manuprāt.

Man šķiet, ka īsti būtiski nav svarīgi plkst laiks, kad šāds jautājums rodas. Tas, ka viņa to pasaka nakts stundā, nenozīmē, ka pa dienu viņa par to neiedomājas.

Lasu Tavu aprasktu - varētu teikt, ka 100% atbilst man: vienmēr visi domā, ka esmu iedomīga (lai gan jūtos vairāk kautrīga) bet kad iepazīst, tad domas mainās; ar vecajiem draugiem vairs nav tas kontakts; sākumā cilvēkiem nepatīku; laiku pārsvarā pavadu viena; iepazīties ar jauniem cilvēkiem grūti.
Īsti līdz galam neesmu izkodusi, kāpēc, bet viens no faktoriem noteikti ir tas, ka neizskatos un neizklausos uz saviem gadiem, otrs - man neinteresē visas tās mana vecuma meiteņu sarunas par lupatu iegādi, matu veidošanu, kosmētiku, slavenībām, klubiem, tāpēc daļa cilvēku, ar kuriem varētu komunicēt, automātiski atkrīt, jo viņi mani garlaiko. Tev tā nav? Bet varbūt Tu tā pa īstam nemaz negribi sev tos draugus? Nu tā, dziļi, dziļi. Varbūt Tev patiesībā labāk patīk pavadīt laiku vienai? Gribētu dzirdēt Tavu atbildi, jo liekas, esam neticami līdzīgā situācijā.

Meklē sev līdzīgus cilvēkus, iepazīsties un būs Tev saprotoši draugi visai dzīvei! Tāds tādu saprot!
Esmu mazliet līdzīga gan fizzycherry gan autorei. Bet nu laika gaitā esmu sapratusi, ka ... ehh.... Ir labi tā, kā ir! :D Kad vēlos (vai kad vajag), meklēju sabiedrību un ar platu un sirsnīgu smaidu uz lūpām varu parunāt i par matu veidošanu un nagulakām, i par lupatu iegādi. Bet kad vēlos būt pati, mierīgi varu pavadīt laiku vienatnē vai kopā ar man līdzīga temperamenta cilvēkiem. Un ar laiku arī sapratu, ka mēģināt iepatikties citiem ir muļķīgi un šie centieni paši par sevi liek justies vēl muļķīgāk. Vajag iemācīties izbaudīt lietas un attiecības, kas pašai patīk - tad arī pati būsi laimīgāka. Laimīgs cilvēks jebkurā gadījumā ir patīkams cilvēks arī citiem :)

Nav man draugu - ir paziņas, bet drauga neviena. Un nekad nav bijuši.
Tā kā high five :D

Es arī tā pēdējā laikā jūtos, esmu kļuvusi tāda kā vienpate, jo itkā no vienas puses es cilvēkiem ļoti patīku un esmu harizmātiska (ir teikuši), taču tai pat laikā būs brīžī, kad neviens nezvanīs un visiem būs vienalga ko dari. .Lielākoties tikai tapēc, ka visiem likekas, ka esmu aizņemta vai otrādāk.

Ko es daru?

Atradu darbu, kur tagad nav brīvā laika, jo redz visiem jāstrādā, tad nu es arī tagad tā darīšu, centīšos aizpildīt laiku, tā lai nav brīvais laiks..

Cilvēkiem iepatīkos un māku komunicēt, vienkārši - staro!

Un par tiem draugiem!!! Te viņi ir un nākamajā brīdī vairs nav, es kā sev pati vienmēr saku- uzticies tikai sev!

Īsti līdz galam neesmu izkodusi, kāpēc, bet viens no faktoriem noteikti ir tas, ka neizskatos un neizklausos uz saviem gadiem, otrs - man neinteresē visas tās mana vecuma meiteņu sarunas par lupatu iegādi, matu veidošanu, kosmētiku, slavenībām, klubiem, tāpēc daļa cilvēku, ar kuriem varētu komunicēt, automātiski atkrīt, jo viņi mani garlaiko.

++++

Ja kādai nav ar ko parunāties, reizēm satikties, varat uzrakstīt man:)

Kopsh piedzima beerns un es paarvaacos uz citu valsti - draugu man nav. Par to kaadu iespaidu atstaaju uz cilveekiem, man patiesiibaa nav ne jausmas, jo esmu ljoti kompleksaina buutne un vienmeer shkjiet, ka es nevienam nepatiiku, bet kaa ir patiesiibaa - nezinu. :D

starpcitu, arī es jūtos līdzīgi. Bija man draudzenes gan no vidusskolas, gan pamatskolas, bet savas vainas dēļ (bija situācija, kad nācās daudz, daudz strādāt+ mācīties), laika draudzenēm neatlika, kā rezultātā attiecības ir pačabējušas. Jā, arī tagad varu viņām piezvanīt, satikties, bet nu- nav tas. Man tik ļoti gribētos draudzeni, kurai var zvanīt jebkurā situācijā, kurai gribas izstāstīt savus piedzīvojumus, kura uzklausīs un dos padomus.
Situācija tāda, ka man ir puisis, kuram ir liela draugu kompānija, tā nu es esmu pieradusi pavadīt laiku ar viņiem, bet tā patiešām tuvu draudzeņu man nav. Tajā kompānijā ir arī meitenes ar kurām var parunāt un tā, bet, piemēram, situācijās, kad kaut kur grib mūs aicināt, zvana manam draugam, ne man. Tā nu arī viņas es pieskaitu pie labām paziņām, ne draudzenēm.
Arī ir tā, ka, piemēram, meitenēm pēc laika iepatīkos kā cilvēks, bet nebūšu prioritāra- kurai zvanīs un kkur aicinās, jo bieži laikam radu iespaidu, ka esmu aizņemta vai iedomīga un tāpēc neaicina :D
Un vēl bieži šķiet, ka mana domāšana nu nepavisam nelīdzinās vienaudžu domāšanai (esmu arī no citiem par sevi šo dzirdējusi).
Ar baltu skaudību skatos uz vairākām paziņām- kuras ir labākās draudzenes. Varbūt arī man kādreiz dzīvē atnāks kkas tik foršs :)

Pamatskolas laikos bija divas draudzenes,pēc skolu beigšanas nedaudz uzturējām kontaktu,bet laika gaitā viss pačubēja.Vidusskolas laikā bija viena,tiešām laba draudzene,bet viss izvērsās tā,ka piedzīvoju no viņas puses nodevību,tad nu pēc tā,nearvienu nav izveidojies tāds kontakts,lai sauktu pat labu draudzeni,varu saukt tikai un vienīgi par labām paziņām.Kaut gan ceru,ka kādreiz man paveiksies,un atradīsies kāda,kurai varēšu stāstīt visu kas uz sirds :)

tev nav kadas intereses?tavar iepazities.

ja interese dziedasana, pamegini iesaistities kori un tamlidzigi.


ari seit var atrast draugus.