Bēnudārzā negāju vispār - vietā, kur es augu, tāda nebija un uz kaimiņu pagastu mani neviens nevadāja. Mani, māsu un brāli pieskatīja ome. Kad sāku iet pirmajā klasē, man skolā bija garlaicīgi - es jau pratu gan lasīt, gan rakstīt, gan saskait, gan atņemt - ome mājās iemācija. Bērnudārznieki toreiz to neprata.
Šis uzrakstīts tieši tā, kā par mani :) Ja pašai būs bērns/i, tad, ja vien iespējas atļaus, bērnudārzā noteikti nelaidīšu :) Ideālā gadījumā pati dzīvošu pa mājām/uzticēšu viņu omītei (te daudzas saka, ka nevajag uzkraut citiem, bet es zinu, ka tā nevienu neapgrūtinātu, lai gan, ja omīte ir jauna vēl - saprotu, ka pašai sava dzīve, bet ja pensijā - nu vismaz nav vientuļi, ir ko darīt, vismaz tāds ir uzskats manā ğimenē) :)
Tāpat nesaprotu tās, kuras saka, ka bērnu nevajag laist pasaulē, jo skolā nevarēs atļauties nopirkt visu nepieciešamo, bet līdz tam vēl vairāki gadi, normāli būtu, ja cilvēks tiektos ko sasniegt gan sevis, gan bērna dēļ, bet nu ja cilvēks to nevēlas - nekā viņam nebūs arī pēc gadiem desmit, tik pat labi - tagad ir nauda, pēc gadiem var nebūt - uz to paļauties noteiki nevajag.
Par mantu ņemšanu no paziņām, arī pirkšanu humpalās, aizspriedumu nav, bērns izaug tik ļoti ātri, un pat modes dāmas tur iepērkas, jadikti grib jaunas - nu tajā pašā h&m uz atlaidēm tās drēbes nemaz nemaksā tik daudz. Par mantām - tās vispār pakaļ met, sadāvina, nav problēmu :)
Visbiedzot - tās, kuras iesaka babybox'u - nu nopietni? Domāju, tas ir tām, kam aiziet kas galviņā grīstē, nevis iznēsāt, dzemdēt un tad atdot .. tad tiešām abortu labāk, ne pēc gadiem divdesmit attapties, meklēt un saņemt pelnīto pliķi sejā (vairāk gan pārnestā nozīmē)
97
