Daudzi mani nesaprot, saka, ka es dzīvoju vieglprātīgi, bet es vienmēr dzirdu savu sirdi sakam, ka galvenais ir būt laimīgai - un pagaidām par tādām lietām nepardzivoju. Pārdzīvoju par attiecībām, savām sajūtām, dzīvniekiem, kuri nokļuvuši nelaimē un daru visu sakarā ar šīm lietām. Rūpējos par attiecībām, savām sajūtām un dzīvniekiem. Un tad es jūtos labi. Es katru dienu saku kādam tur augšā, vai vienkārši visumam, paldies, par to, kas man jau ir - tik lieliski vecāki un brāļi, un mans puisis un mani mīļie draugi!! Es patiešām jūtu pateicību par to visu. Un es nespēju sevi iedomāties satraucoties par tādām lietām kā Tu. Jā, es arī tikai šogad iestājos universitātē (man ir 21) un es esmu laimīga, ka daru to tagad, jo esmu pārliecināta, ka tad kad pabeidzu vidusskolu, būtu izdarījusi nepareizu izvēli. Būtu izdarījusi izvēli par labu tādai profesijai, kur būtu lielāka iespēja sapelnit lielu naudu. Tsgad es zinu, ka esmu izdarijusi sirds izvēli. :)
Bet mans draugs ir tāds pats. Bet lai jau. Viņš tak vīrietis! Lai satraucas par to kur nopelnīt vēl vairāk, kā nopirkt krutaku dzīvokli vai mašīnu, utt. Es ticu, ka viņam izdosies, jo patiesībā jau visas vēlēšanās piepildās, ja pie tā piestrādā. ;)
2558
