Jums reizēm nav tāda sajūta, ka dzīvē jums viss par lēnu notiek? Man visu laiku liekas, ka es kavējos dzīves attīstība un man jau jābūt savam dzīvoklim, mašīnai utt, ka laiks domāt par ģimeni. Ar prātu saprotu, ka nevaru visu gribēt uzreiz un tas ir normāli, ka 22 gados man no tā nekas nav, bet vienalga iekšā kremt man tas.
Varbūt pie vainas tas, ka 2x nošāvu garām ar izglītības izvēli, šogad mēģināšu vēlreiz un sanāks, ka tikai 26 gados man būs diploms. It kā sīkums, jo tas tikai papīrs vien ir, bet vienalga šķiet, ka par visu vajadzēja domāt ātrāk, strādāt jau pusaudžu vecumā, lai šobrīd strādātu nopietnāku un algas ziņā labāku darbu. Tepat vien lasu, ka dažām jau tādā vecumā ir gan dzīvoklis, gan mašīna, gan uzņēmums, gan izglītība, gan ģimene top - saprotu, ka gadījumi ir dažādi un nevajag arī visam ticēt, bet - vienalga tas paliek manā prātā un pazemina manu pašvērtējumu, ka neko neesmu sasniegusi.
Kā ir jums? Vienkārši gribās parunāties par šo tēmu.
2558
