Bērnības pasakas

Ā, un vēl ja grāmatu noliek ar atvērumu uz leju, tad velns viņu lasot :D

Man stāstīja, ja mājās svilpošu, tad pasaukšu velnu ciemos
tā arī svilpot līdz šim brīdim nemāku

Šis man arī tika teikts, bet es speciāli mēģināju to darīt, lai sasauktu un dusmojos, ka nenāca. :D

Jā, par to konču mani vēl ilgi vilka uz zoba. :D

Par končām turpinot- bērnu dārzā dziedājām dziesmu par rūķīšiem, kas audzē konfektes (sēj tās, laista un novāc). Es tiešām ticēju, ka tāda ir un teicu mammai, ka gribu aizbraukt pie tiem rūķīšiem :)

Ja ilgi sēž uz poda, tad zarnas var izkrist. Jā.. :D

Policisti ausīs caurumus vēl šaujot :D

*bērnībā mūs vannā lika svētdienās, bet bieži vien bija niķis un negribējās iet vannā,teicu,ka ieiešu citā dienā, tad mamma stāstīja,ka tas ūdens virpulītis,kas rodas,kad laiž ūdeni ārā, citās dienās bērnus velk iekšā trubās. tā nu nekas cits neatlika kā mazgāties.

*vecmamma un mamma stāstīja,ka laukos akā dzīvo briesmonis,kas rauj bērnus iekšā,ja tie karas pāri akas malai vai spļauj akā iekšā, tāpēc parasti gāju akai ar līkumu.

*mamma teica,ka mēnesim nedrīkst rādīt mēli,savādāk tas uzvilks augšā,rādīja tos plankumus un teica,ka tur jau sēž viena meitenīte. tad nu bērnībā ar tā laika simpātiju sēdējām vakarā uz balkona un viņš parādīja mēli mēnesim.es tā sāku raudāt un stipri apķēru viņu,lai nekur neaizvelk prom.

*kā arī teica,ka nedrīkst staigāt ar vienu zeķi/čību/kurpi kājās,jo tad mamma nomiršot.

*mamma arī sastāstīja,ka govīm teliņi skrien no meža (nu tipa,kad dzimst), tad nu es parasti tai laikā,kad govīm vajadzēja jau dzemdēt sēdēju pie loga un skatījos uz meža pusi vai vēl neskrien :D parasti bija pārdzīvojumi,kad mamma pateica,ka jau teliņš kūtī, jo neesmu redzējusi skrienam :D

ja ēdīsi rauga mīklu, izaugs lieli ciči.

Ja šūposi kājas, atnāks velns.

Ja netīrīsi zobus, tos apēdīs tārpi.

dīķī pie mājas dzīvo krokodīļi kas ēd bērnus
uz mezu vieniem nedrīkst iet, jo tur uz koku zariem sēž erces un lec uz bērniem un apēd
kad dzīvojāmies pa vasaru laukos, kad dzima govīm mazuļi, vecākiem vajadzeja iet palīgā un lai mēs to neredzetu, stāstija ka jāiet pie majas uz pļavu ķert teliņu, jo teliņi dzimst pļavā, un kamer mēs meklējam, mamma pec kada laika naca saukt mūs mājās - un teica ka mēs esam aizmaršīgi ka viņa jau sen pļava teliņu noķera, gajam uz kūti skatīties, vienmēr bijām vīlušies par savām spējam :D
kad darijam blēņas tad mūs baidija ar "buržuju", burzujs atnaks un mūs aiznesīs maisā :D

*vecmammai bija labākais ieteikums-ja krūtis ieziedīs ar siltu govs kaku,tad ātri lielas krūtis izaugs :D es protams tā nedarīju :D

maz...maz re kā mums līdzīgi ar tiem teļiem:)

Kad biju maza, opis laukos aku tīrīja, bija nolaidies lejā un sēdēja tur. Oma stāvēja blakus un skatījās lejā, es loģiski arī gribēju paskatīties, kas tur ir. Oma uzreiz teica, ka tur bubuļi dzīvo un ieraus akā iekšā, ja skatīsies, piedevām vēl opis sāka akā baurot kā bubulis :D un ar to man arī pietika - bubulis tur ir un viss.

Kā rodas kaķīši- pusnaktī mazs rūķītis sarkana cepurē atnāk dārzā un izrok mazu bedrīti, kur ieliek sēkliņu, aizrok bedrīti un gaida, kad izaugs kaķīši :D

Ja daudz mīklu ēdīsi, aizlips dibens :D

Man tā īsti neko nestāstīja tādu, lai sabiedētu. Atceros, ka vienreiz kaut ko stāstīja par raganu, ka atlidos un savāks, ja ēdīšu daudz saldumus vai neklausīšu, bet cik atceros es tam īsti neticēju. krustmāte saviem bērniem cik atceros visādus stāstus stāstīja, populārākais bija par tasmānijas velnu, kurš savāks visus bērnus, kuri neklausa vecākus.Bet arī šim neticēju, vienmēr, kad viņu piesaucu, pie sevis domāju, ko viņa tur stāsta nav nekādu velnu. Es vairāk ticēju pašas izdomātām muļķībām.
Runājot par dzemdībām lopiem, tajās esmu piedalījusies no 6 gadu vecuma. Atceros, ka vecāki bija prom, es vēlu vakarā ieeju kūtī un redzu, ka sivēnmātei sivēni dzimst, tā nu es viņus pieņēmu, bija gan dvieļi sanesti, gan daudz salmi savilkti, tā es tai cūkai blakus sēdēju, kā kāds sivēns piedzimst, tā es šo notīru nokniebu nabassaiti un liku, lai ēd. Ir gadījies , ka kaķenei kaķēni piedzimst manā gultā, kamēr pati blakus guļu. Man par laimi ir sanācis diezgan pieņemt dzemdības govīm, cūkām, suņiem, kaķiem. Par šīm lietām, vecāki nemeloja, bet arī par to kā rodās daudz nerunāja. Drīz vien man arī tapa zināms, kā tas viss notiek.

Ieva, super. Man laukos, kad govij dzima telinsh un es tur vispaar biju tad, man atljaava arii skatiities. Tikai tetis piezvaniija no Riigas un kameer es runaaju ar to teeti, tas telinsh jau paspeeja piedzimt. Man joprojaam ir zheel, ka neredzeeju, jo mani tas ljoti intereseeja. Tagad laukos vairs govju nav, baigi zheel.

eeee, bet par tiem samiem ir tieshaam taisniiba vai nee? :/

Par tiem samiem viskaut kas dzirdēts :) Es gan vairāk esmu dzirdējusi, ka mazus suņus parauj zem ūdens, nevis bērnus, bet nu ko var zināt :D

Nedrīkstēju norīt ķiršu kauliņus - izaugs vēderā koks.
Zem gultas dzīvoja auvācis (briesmonis), kas izlien, ja neguļ, bet gultā trako.

Nu man stāstīja daudz par tām košļenēm, nekad dir*a neaizlipa, bet tāpat ticēju :D
Vairs tā neatminos neko :)

-Vecmamma stāstija, ka akā dzīvo "aku vīrs" , ka ja skatās akā iekšā, "aku vīrs" ievelk bērnus akā, tāpēc nekad negāju pie akām, un joprojām ir pat bail piejiet :D
-Ja grāmatu atstāj vaļā un pats aiziet prom, visa gudrība no galvas iziet ārā.
-ja pie galda šupina kājas, velns apēdot manu ēdienu :D
haha

Palasīju citu meiteņu rakstīto un jā, man arī bijusi tamldīdzīgas biedēšanas :D

Iedomājos, ka saviem puišiem, vienīgais ar ko draudu, ir krokodils, kas dzīvo visos ūdeņos, bet kurš baidās un neaiztiek, ja pieaugušie ir klāt. :)

Mums upē vienā vietā ir atvari kur ir arī noslīkuši cilvēki un tādēļ man ieskaidroja, ka tur ir bezdibenis,ja iešu tur iekritīšu iekšā.
Un protams tradicionālie meli par augļu kauliņiem vēderā.