Man kādreiz skolā klasē bija meitene, kura ļoti stipri svīda. Daudzi par viņu smējās. Atceros, vienu reizi pirms sporta stundas ģērbtuvē bijām divatā, viņa ar asarām acīs teica, ka viņa neko nevar izdarīt, ka tik ļoti svīst. Dezīši, padušu rullīši, arī sausie, viņai nelīdz. Tik un tā svīst. Ārsts ir teicis, ka tur neko nevar padarīt, ka tāda viņa vienkārši ir. Mati arī pēc mazgāšanas sataukojas dažu stundu laikā. Ja viņa mazgājoties katru dienu, situācija paliekot tikai sliktāka. Tad vēl vairāk svīst. Kad esot laukos, cenšās nemazgāties katru dienu, lai organisms atradinātos.
Nekad to meiteni nebiju izsmējusi, jo bija tāda aizdoma, ka ir pastiprināta svīšana nevis netīrība.