Man šis temats liekas interesants, par cik vairākas reizes esmu ar to saskārusies.
Kad ar puisi bijām vēl attiecībās, bet viss gāja jau pa burbuli, izdzēsu viņu no instagram ar mērķi, lai viņam "aizietu", ka viss, ko saku ir nopietni u.tt. Viņš pēc tam pateica, ka tas ir nenormāli bērnišķīgi un, ka viņam ne silts, ne auksts no tā. :-D Pēc tam pati sapratu, ka tas varbūt bija drusciņ pa šerpu, par cik mēs bijām vēl kopā. Kad aicināju viņu atpakaļ (jo viņam ir slēgtais profils), viņš vairāk neapstiprināja :-D
BET, manuprāt, viņa izdzēšana no feisbuka ir bijis viens no maniem labākajiem lēmumiem EVER., jo šķiršanos ļoti pārdzīvoju, biju sāpināta. Tad es vēl dzīvoju Tokijā kādu laiciņu, un ikreiz, kad pa dienu iegāju feisbukā, pēc LV laika bija nakts un ja viņš bija onlainā, tas nozīmēja, ka kaut kur dzerstās apkārt. Un par cik es biju neeeenormāli sāpināta, tad izdzēsu viņu arī no turienes un tas reāli palīdzēja man kaaaut maz drusciņ nedomāt par viņu, jo neredzēju ne viņa statusu, ne bildes, absolūti neko. Jā, varbūt tagad ir kaut kāda interese ko cilvēks dara pa dzīvi, bet ne tik liela, lai aicinātu atpakaļ.
Un tad, kad mēs sagājām kopā, abi iepriekš bijām bijuši ilgās attiecībās ar citiem partneriem, konkrēti man bijušais vairs nebija draugos, bet viņa bijusī - bija, viņi bija ļoti labi draugi u.tt, bet viņš man to visu tik labi paskaidroja, ka man nebija ne mazāko šaubu, ka tur kaut kas varētu būt un NOTEIKTI NELIKU VIŅAM IZDZĒST VIŅU ĀRĀ. :-D Tas man liekas absurds, ka šitā liek darīt..
Piekritīšu šeit lasītajam, ka tas viss atkarīgs kā Jūs noslēdzat savas attiecības. Ja Jūs abi saprotat, ka viss ir beidzies un škiraties kā draugi - tad kāpēc nepalikt draugos, bet nu ja ir spalvas pa gaisu - tad varbūt vieglāk pārdzīvot izdzēšot no sociālajiem tīkliem. Katram tas sāpju/pārdzīvošanas slieksnis ir citādāks un man liekas, ka te nav pareizu vai nepareizu atbilžu.
Sanāca diezgan gara atbilde smieklīgā tematā.