"Aizgāju pie cita"

Biju kopa ar partneri 2 gadus- es gribeju visu - bernus, gimeni, kopigi pavaditu laiku- vins man to nedeva- atradu citu un aizgaju!

Bet tas nebija ari ta viriesha delj, pie kura aizgaju - vins vienkarsi paatrinaaja izbeigties tam, kas sen jau bija beidzies :)

Jā, biju iepriekš kopā 3 gadus, kad sajutu to īpašo sajūtu pret citu vīrieti, reizē saprotot, ka ar esošo ir tikai pieradums. Mēģināju noslāpēt, bet tas lauzās arvien vairāk uz āru. Aizgāju no iepriekšējā, esmu laimīgi kopā ar to otru :)

Mani interesē arī tas, vai esot tajās attiecībās, sieviete klusībā meklē citu, vai tas cits pats ierosina kontaktēšanos?

Es nemekleju- es vienmer meginu saglabat ko var, bet tomer ne vienmer (nekad) vienpusiga meginashana ko glabt izdodas.

Tad nejaushi iepazinos ar virieti, kursh man deva to ko gribeju! Butu mes vel sodien bijusi kopa, bet sanaca kaa sanaca :)

Es laikam tādās attiecības šobrīd dzīvoju. Esmu sapratusi, ka vēlos vairāk nekā otrs, lenām saku gribēt arī veidot ģimeni, gribētu bērnus, mainīt arī dzīves vietu. Puisim ir labi kā ir, neko nesaka, neko diži nesola.
Un tad paralēli ir kāds cits vīrietis, līdz šim bija paziņa, bet vairak kontaktējoties, saprotu, ka neesmu viņam vienaldzīga un viņš man arī. Pagaidām, savas simpātijas slēpju. Katra ziņā, laiks rādīs.

Acīmredzot, vienkārši attiecības nebija tik stipras, ja sirdī iekrīt cits. Toreiz nelikās, ka esmu nelaimīga, bet laimīga jau arī sanāk, ka nē. Speciāli nemeklēju. Vienkārši nebija pārliecības, kā ir ar tagadējo, ka vēlos tik to cilvēku un uz visu dzīvi...

Man ir bijis tā, ka klusībā, esot attiecībās, meklēju citu.. Bet kad bija reāla situācija un varēju aiziet, tad neaizgāju.. Mirkļa iegribas nešķita tā vērta, lai sagrautu gadiem būvēto

nav bijusi pieredze, bet manas domas - ja attiecības ir nelaimīgas, tad tas tā notiek, ka aizej brīdī, kad parādās kāds cits. (pirms tam nav bijusi drosme aiziet, nezini, kas būs tālāk, neesi radusi būt viena utt.). ar to domāju, ka tas cits parādās īstajā brīdī, tajā brīdī, kad pati biji domājusi aiziet, pārtraukt nelaimīgās attiecības, tomēr tad pastāv milzīgs risks, ka iekritīsi rokās pirmajam, kas izrādīs kaut mazāko patiku, kas, protams, izraisa risku, ka tās būs nākamās nelaimīgās attiecības. ;) bet, ja kāds cits ar savu klātesamību izjauc attiecības, tad pastāv iespēja, ka tā bijusi tikai kaisle, vājums, un tad jau izlietu ūdeni nesasmelsi.. tāpēc jāpadomā, kāpēc tas tā noticis.. varbūt tur tā interese ir tāpēc, ka savējais par maz velta laiku un rūpes.

Līdzīgi kā Lottie, man bija izdevība aiziet, bet pēdējā brīdī pārdomāju, nobijos, jo nezināmais biedēja, lai arī tai pat laikā valdzināja. Pēc tam ar puisi tāpat izšķīros. Attiecībās laimīga nebiju, tās jau sevi bija izsmēlušas. Vēl labu laiciņu pēc tam, nožēloju garām palaisto iespēju.

mistalee, man bija līdzīgi kā tev. Pēc tam vienalga izšķīrāmies un tad nožēloju, ka neaizgāju pie tā

Man šķiet, ka esot attiecībās un iepazīstoties ar kādu citu, kurš simpatizē, tas ir sava veida pārbaudījums. Ja cilvēks spēj apslāpēt simpātijas pret jauniepazīto personu un paliek savās attiecībās, tad tām vēl redz jēgu un nākotni. Ja aiziet, tad kaut kas nav bijis kārtībā jau pirms tam, taču veiksmīgi sanācis pašam no sevis to slēpt. Runāju no pieredzes, jo pašai pirms dažiem gadiem bija attiecības, kuras likās lieliskas, taču iepazīstoties ar citu cilvēku aizgāju no bijušajām attiecībām un ne tāpēc, ka tas būtu mirkļa vājums, bet vienkārši beidzot saskatīju problēmas, kuras tajās jau bija, taču veiksmīgi biju centusies tās noslēpt no sevis un izvairīties no domām par tām. Tādā gadījumā iepazītais cilvēks bija kā stimuls aiziet no tā, kas jau vairs sen nebija glābjams.

Tieši tā, ko tur daudz spriedelēt.
Neaiziet jau no tiem ar kuriem ir labi! :)

Šķīros no savas "pirmās lielās mīlestības" , jo iepazinos ar savu tagadējo draugu. Noteikti nenožēloju :) Tas gan bija 5 gadus atpakaļ un tā pirmā mīlestība bija tikai iedomas :)
Sākām vienkārši pļāpāt, līdz es sapratu, ka man tas cilvēks ļoti, ļoti patīk. Tik ļoti, ka sava toreizējā drauga vietā domāju par tagadējo. Loģisks iznākums bija šķiršanās.