Es lasu un nepārāk saprotu te dažu meiteņu viedokli, ka, ja ir bērni, nedrīkstot jaukt attiecības, bet ja nav bērnu - drīkstot, jo, ja izjuks, nav bijusi īsta mīlestība. Kad ir bērni, sieviete no malas tāpat jauc attiecības "vīrietis-sieviete", nevis "vīrietis-bērns". Netiek atņemts bērnam tēvs, bet tiek atņemts vīrietis sievietei. Tātad (pēc dažu meiteņu loģikas) starp viņiem nav bijusi īsta mīlestība. Kā īsti bērns maina jūsu uzskatu, ka "gājējs aizies"?
Man tas liekas stulbi un divkosīgi. Līšana pa vidu pārim, pēc manām domām, nekad nav pieļaujama, arī tad, ja nav bērnu vai nav precējies. Piekrītu, ka visas tās atrunas ir tikai savas rīcības aizstāvēšana.