VEGETATIVA DISTONIJA

Bante, protams, var piekrist, ka ir cilvēki, kas dažādas slimības sev paši piedēvē (ko jau iepriekš teicu) vai ka ir ārsti, kuri negrib iedziļināties un uzliek birku "VD". Taču tā nav ar visiem, pastāv tiešām tāda slimība kā VD un tiešām tās slimnieki.
Pēc taviem komentāriem izskatās, ka tev ir smagāka diagnoze par VD. Ārstē labāk to, nevis brauc virsū VDiešiem. Turklāt pēc taviem uzbraucieniem var redzēt, ka ne velna neesi lasījusi par VD, jo šai slimībai nav raksturīgs ne slinkums, ne izlaidīgums. Tieši pretēji - bieži šāda slimība piemeklē tos, kuri ir darbaholiķi. ;)

Nu savā ziņā es arī piekrītu bantei... Palasot informāciju par simptomiem un ārstēšanu, izklausās pēc kaut kādu izlutinātu dāmīšu slimības. Negribu strādāt - VD, grūta galva mācībās - VD, čalis pamet - VD.. utt.

Jeop, Nina... ta slimiba peimekle, adovkatus, notariusus... untt.... tos kuri strada ar galvu nevis rokam, vai muti ;)

Es nekad šo nesapratīšu - kāpēc cilvēki nāk uz viņiem neparedzēto diskusiju un sāk runāt par tās tēmu? Ja būtu diskusija "VĒZIS", kur apspriestos meitenes, kurām ir vēzis, jūs arī bāztos iekšā ar saviem padomiem, kaut neesat slimas?

Nina, jusm visiem VD slimniekiem ir raksturīgi vāji nervi un nesavaldīgums, ko spriežu pēc komentiem. Vēlreiz dziļi ieelpo un paraudi, ja aizskāru tevi. :D
tramtram, protams, ka visiem mūsdienās ir VD. :D A bet tikt galā ar slinkumu un izlaidību neviens nevēlas. :D Tikai čīkst, cik slikti ir. :(

Nu nejau es eju uz tevis izveidoto diskusiju teikt, cik tu esi stulba. Tad kurš te ir nesavaldīgs: mēs vai tu? Turklāt tava agresija/nesavaldīgums te ir novērots daudzās diskusijās. Ej un brauc virsū savai mammai/draugam/draudzenei.

Vispār.. Ja jums ir šādas domas, ka ar VD slimo tikai jaunieši, kuri negrib mācīties, varbūt būtu noderīgi apmeklēt VD forumus vai domubiedrus. Tur jūs redzētu, ka liela daļa slimnieku ir jau pieauguši cilvēki ap 30-40, kuri ir sasnieguši gan karjeras, gan ģimenes dzīvē daudz vairāk nekā jūs. Turklāt tur tādus izlēcējus ļoti ātri atsēdina uz pakaļas.

Ņemot vērā, ka šis ir publisks portāls, jebkurš var izteikties par jebkuru tēmu. Tad šādas diskusijas veidojiet savā psihiatru kabinetā vai kaut kādā www.vd.lv
Tur varēsiet viena otrai sūdzēties un atbalstīt.

Man vienai paziņai arī uzstādija šadu diagnozi, bet, pazīstot viņu ikdienā, top vairāk kā skaidrs, ka viņa ir vienkārši histēriķe, kura negrib algotu darbu strādāt. Guļ līdz pusdienai, sēž pie tv un tiklīdz māte saka, ka jāiet pelnīt nauda - tā brēc, ka vaiņai VD - rokas trīcot, panika, bail no mājas iziet. Nekādu ārpusikdienas stresu un traumu šamai arī dzīvē nav bijis.

Tā ka mans viedoklis - VD ir kārtējais izdomājums histēriķēm.

Bante

Jaa, mums ir vaaji nervi! Bet tie kam nav VD nekad nesapratis kaa tas ir. Cilveki strada ar VD, nav taa ka nestrada...vnk emocionali un fiziski cies no taa. Prieks ka tu esi vesela, un ludz dievu lai tev ta nebutu.

Ja jums pasaka taisnību acīs, tad uzreiz esmu agresīva. Es te nevienu par kuci nesaukāju, atšķirībā no slimās vero, kurai būtu jāarstējas stacionārā ar šādiem nerviem, ja jūtas tik aizskarta. :D Nez kā agrāk cilvēki iztika bez šīs diagnozes uzstādīšanas, jo vnk bija savāktāki. Ja jau esat slimas, tad jums jāarstējas stacionārā, nevis jāčīkst, cik viss slikti ir, un ka mirstat. Ārstiem jau izdevīgi jums piedēvēt VD, nevis pateikt, ka esat slinkas dāmītes. :D
Jā, diskutētu arī par vēzi, tev kādas pretenzijas?

Bante - Tu esi kadrs :D
Panikas lēkmes ir drausmīgi un nenormāli apgrūtinoši, dzīves kvalitāte ievērojami pazeminās. Bet to var uztvert kā zīmi, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Nav īsti informācijas par VD, piemēram, kara laikā, bet mūsdienās šī "slimība" ir ieguvusi lielus apmērus. Pieļauju, ka zināma daļa taisnības ir tajā, ka agrāk bija daudz mazāk iedomātu problēmu un daudz vairāk reālu, par kurām nevis domăja, bet risināja. Mūsdienās mēs nepārtraukti domājam un uztraucamies par problēmām, kuras diezvai ir šī vārda cienīgas. Panikas lēkmi ar domām un 'kaut ko sev tajā brīdī skaidrojot' neapstādināsi, tā tikai iespiedīsies atmiņā un zemapziņā un automātiski atkārtosies, kad apstākļi ziņos smadzenēm, ka atkal ir "nepieciešams" nervozēt. Viss balstās uz sajūtām, emocijām. Ja nevari kontrolēt domas, tad kontrolē pašsajūtu un domas mainīsies pašas. Savā gadījumā panikas lēkmes uzskatu kā dāvanu, kas mainīja daudz ko, ko pati nebiju spējīga mainīt, un sāku novērtēt to, kas agrāk likās pašsaprotams, protams, lai nonāktu līdz tādai atziņai vajadzēja laiku. Viss būs labi meitenes! Varbūt nepieciešams paskatīties uz lietām citādāk un ielaist pozitīvu enerǧiju savā dzīvē. Ja cilvēks kaut ko patiešām vēlas, viņš darīs visu, lai to sasniegtu. Sākumā panikas lēkmes bija kā iemesls, lai nedzīvotu pilnvērtīgi, slinkotu, grimtu depresijā, bet, kad sapratu, ka vēlos dzīvot, tad pozitīvisms sāka noslāpēt paniku. Ielaidīsim sevī mieru un neļausim sevi izprovocēt stresam.

Okšķerīte - man nav zināšanu medicīnā vai psiholoģijā, man ir milzīga pieredze ar cilvēkiem, kuri sirgst ar šo kaiti, esmu daudz par šo slimību lasījusi, esmu turējusi rokas krampjos un drebuļos kratošam cilvēkam, esmu ķērusi ģībstošos un pierunājusi cilvēkus iziet no mājām, ieiet veikalā. Esmu pati līdz izmisumam stundām ilgi pārliecinājusi cilvēku, ka viņš reāli nemirst un arī prātā nejūk. Tāpēc varu atbildēt par katru vārdu, ko šeit rakstu.
Bante, es ļoti ceru, ka tev un taviem tuvajiem nekad mūžā nebūs šī slimība jāpiedzīvo. Mazliet jau jāpiekrīt, ka citi cilvēki mēdz sev pierakstīt slimības, kuru viņiem nemaz nav. Tāpat kā moderni ir teikt, ka ir depresija tiklīdz ir sliktāks garastāvoklis. Lai gan depresija ir klīnisks stāvoklis.

1. Varenās kritizētājas neko nezina par šo slimību. Vai neliekas aprobežoti runāt par kaut ko, par ko nav nekādas sajēgas? Iepriekšējos komentāros jau pateicu, ko runājāt greizi - par dzīves kvalitāti, vecumu. Vēl viena lieta - dzimums. Jūs VD piedēvējat tikai sievietēm, bet ir arī daudz vīriešu, kas slimo ar šo kaiti. Turklāt ir sajūta, ka jūs abas stipri jaucāt VD ar depresiju. Kad kāds puisis pamet meiteni, viņa parasti saka, ka "slimo" ar depresiju, nevis VD. Kad kāds iet raudāt stūrītī, viņam visdrīzāk būs depresija, nevis VD. Vai vispār saprotat atšķirību starp šīm divām slimībām? Izskatās, ka nē.

2. Iedomāsimies trīs cilvēkus - viens patiešām slims ar VD, otrs simulē VD un patiesībā ir slinks, izlaidīgs, bet trešais ir agresīvs, pilns ar žulti, uzmācīgs ar savu klātbūtni - nu gluži kā Bante, kas savu žulti izliek ļoti daudzās diskusijās.
Pirmais cilvēks var izārstēties, apslāpēt savu slimību vai samierināties ar to. Otrs cilvēks var pieaugt morāli un saprast, ka ir jāsāk dzīvot labākā kvalitātē. Bet trešais.. trešā kategorija visbiežāk (protams, ar nelieliem izņēmumiem) tāda paliek vienmēr. Un tas ir daudz, daudz skumjāk! Tā kā, Bante, iesaku palūkoties spogulī un tikai tad nākt braukt kādam virsū. Tas, kas tev kaiš, ir daudz nožēlojamāk.

Veiksmīgu vakaru kritizētājām. :)

Illusion - nesaprotu par ko var tā stresot, ka ir panikas lēkme. Tiešām. Jūs kāds uz nošaušanu ved vai arī jūs strādājat FIB? Dzīvojiet mājās un viss, ja jau dzīve ir tik grūta, ka jāģībst autobusos utt.
Nina - ar mani viss ir kārtībā, iesaku paārstēties un iedzert zālītes viss būs ok! Kādreiz.. :D

Bante, tāpēc nerunā par lietām, kuras nesaproti!

Sintija_sk, visu saprotu, dažām vnk Dzintaros vajag pagulēt un viss būs ok. :D

Tici man ja spetu dazas to atlauties un klutu pilnigi veselas un neatkarigas no VD, tad ari guletu dzinatros!

Bante- Panikas lēkmes pamatā nav tevis pieminētie varianti, bet gan organisma loǧiska reakcija uz ilgstošu trauksmes, nemiera, nospiestības, pārdzīvojuma sajūtu. Cilvēka dabā diemžēl ir pārdzīvot, uztraukties. Būsim iecietīgāki un atcerēsimies, ka katram ir savs stresa izturēšanas līmenis. Psiholoǧiski vienkārši notiek tā, ka organisms vairs nenobloķē to, ko agrāk bloķēja un teiksim neuztvēra 'tik nopietni'. Jāsaprot, ka VD ne vienmēr ir saistīts ar smagiem triecieniem, organisms tomēr ir smalks instruments un reaǧē dažādi, bet ja jau tas ņem palīgā panikas lēkmi, lai kaut ko paziņotu cilvēkam, tad tas ir iemesls, lai to uztvertu pietiekoši atbildīgi. Un domāju, ka apsmiet un izteikties par to, ko pats neesi piedzīvojis ir maigi sakot netaktiski.

Meitenes dargas beidziet runaar ar to dumju:D vinai laikam maz uzmaniibAS un vina atnsca te, lai kads vinai pieverstu uzmaniibu un parunaa..

Parunasim labak par to kaiti,...

kADA ESOT MEGINAAJUSI NELIETOT AD, ka jutas pec menes??? vai viss atgriezas?

Aizdomājos par šo tēmu un atcerējos, ka agrāk man pašai bija apmēram tādi paši uzskati kā Bantei par šo tēmu, jo vēl nebiju piedzīvojusi lēkmi, bet ar šo problēmu cīnījās draudzene. Man viss saistībā ar panikas lēkmēm likās tik "uzpūsts" un atrisinājums likās tikpat vienkārš kā no rīta pamosties, bet diemžēl vai par laimi dzīve nav pasaka un mēs nekad nezinām, kas mūs sagaida un ar ko katrs cīnās. Būsim iecietīgāki!