Čau!
Beidzot pienākusi nedēļa, kuru vismaz pēdējās dienās ļoti gaidīju- tuvākajās dienās meitiņa atklal būs mājās. Gribēju nedaudz atpūsties, bet, kad sazvanījos ar savu mammu un man stāstīja, ka mana meita ik pa laikam mani atceras un skumīgi saka, ka "mammī ar auto atā atā" tad man sirds lūzt un gribas atkal ātrāk satikt, sailgojusies esmu ne pa jokam.
Šodien atliek dzīvoties pa māju, laiks tik pelēks un slapjš- kāda vēl ārā iešana. Vispār žēl, ka tikai līst un līst, jāsāk būs laikam rudens drēbju iepirkšana un jāmierina sevi, ka tās daudzās kleitas, ko esmu sapirkusi, vismaz nākamvasar varēšu vilkt :D