Stiprākās bezrecepšu zāles

Vispār skumji... Es iesaku vismaz nelietot regulāri, obligāti uzzināt medikamentu sastāvu, cilvēku pieredzes un nepaļauties tikai uz: ārsts solīja, ka kļūs labāk.

Es atvainojos, bet tu esi lose. :D Lietojot medikamentus uz savu galvu un neregulāri - medikamentiem zūd jēga, iedarbības nebūs un var palikt tikai sliktāk ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Zāles vispār nedrīkst beigt lietot, kad sagribas - tur ir pakāpeniski jāsamazina devas.

Vispār ja tavam radiniekam bija tāda pati attieksme kā tev (lietošu zāles neregulāri), tad es nebrīnos par visiem viņa sliktumiem.

vnk izdzer 4 pudeles balderjanus un busi super mieriga..viss liksies labi

Kas tas par sviestu, ka slimam cilvēkam nevajag zāles? Vajag, un tas palīdz. Pati esmu bijus šādā situācijā, likās, ka nav jēga vairs dzīvot utt, arī pie ārsta negribēju iet, jo visi sabaidīja, ka zāles pret depresiju ir kkas nenormāls, ka man būs atkarība utt.
Izvēle jau liela nebija, aizgāju, gadu palietoju. Beigās, kad domāšana atgriezās pareizajās sliedēs, pati jutu, ka es drīzāk sliktāk jūtos no antidepresantiem, jo man vairāk viņi nebija vajadzīgi. Nu jau 2 gadus nelietoju, un esmu tāda pati, kāda biju pirms "melnā posma".
Es jau neko nesaku, noteikti ir cilvēki, kas paši var ar to tikt galā, tāpat kā paš varam izdziedināt citas savas slimības. Bet tagad varu secināt, ka vairāku iemeslu un notikumu dēļ biju tādā afekta stāvoklī, ka pati nesapratu, kas esmu un ko daru. Ir reizes, kad labāk paļauties uz speciālistiem un nedarīt lietas, ko gribas izdarīt, kad iestājas šis afekta stāvoklis :) Grūtākais šajā visā ir atzīt to, ka Tev IR problēma, un aiziet pie ārsta

nepiekrītu, ka par pašnāvību domā un to izdara tikai lieli egoisti, kā arī tam, ka par to nerunā skaļi. Sākumā runā, pēc tam varbūt arī nē, ja neredz un nejūt nekādu problēmas risinājumu un atbalstu no tuviniekiem. Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc cilvēks var vēlēties aiziet no dzīves un tam nav nekādas saistības ar egoismu, uzmanības pievēršanu, Ticu, ka var iestāties milzīgs nogurums no dzīves.

deina, tev vēstule!

Lasu un briinos. Cik no antidepresantu noliedzeejaam ir vismaz kaut kaada mediciiniskaa izgliitiiba vai kaut vai straadaajushas ar mediciinu saistiitaa jomaa?
Apgaismoshu tautu - depresiju iedala 2 lielaas daljaas. Pirmaa ir depresija, ko dabuu deelj kaada beediiga, tragjiska vai traumeejosha notikuma, taa ir paarejosha un tai zaales ne vienmeer ir nepiecieshamas atkariibaa no smaguma un ilguma, bet dazkaart zaales palietot kaadu laiku ir taa labaakaa izeja, un peec tam var no taam tikt valjaa, pakaapeniski samazinot dozi. Tad ir otrais depresijas tips - kliiniskaa depresija. Taa parasti ir iedzimta un pie vainas ir tas, ka neizstraadaajaas organismaa nepiecieshamaas vielas, kuras cilveeku dara laimiigu, nosveertu utt. Otrajai depresijai ar gribasspeeku cauri netiksi, ir nepiecieshams lietot zaales, lai cilveeks buutu speejiigs funkcioneet. Jaa, dazkaart no kliiniskaas depresijas, ja taa ir vieglaa formaa, var tikt valjaa, ja ir mieriiga un laba dziive, bet taapat hormonaalaas izmainjas var izraut to aaraa. Pie kliiniskaas depresijas parasti zaales ir jaalieto visu muuzju, jo peeksnji vajadziigais kjiimiskais balanss neiestaasies.
Autorei - ja tavaa gjimenee ir daudzi kuriem ir bijusi depresija un tava depresija nav radusies kaada notikuma rezultaataa, tad uzreiz pie psihiatra. Ja savukaart kaut kas tavu dveeseliiti ir satraumeejis, labs psihologs tieshi buus laikaa.

Bet tad es pieceļos kājās un atkal sajūtu sevī drausmīgo trauksmes sajūtu un nemieru, un man visu laiku sirds klapējas kā negudra un man liekas, ka es nokritīšu no kājām, un man nav spēka.

Palasi par veģetatīvo distoniju un aizej pie ārsta. Cālī ir atbalsta grupa cilvēkiem ar VD.

Nomirt paspēsi vienmēr.

OMG, atkal jau veģetatīvā distonija tiek pieminēta :D

Kā šodien jūties, deina?