Stiprākās bezrecepšu zāles

deina Tu esi bijusi pie kāda speciālista? Esi runājusi ar kādu par šīm problēmām?

Pasaki vienu- tev ir neizārstējama slimība?

Deina, man tava situācija ir ļoti pazīstama. Lūdzu, beidz sevi mocīt, sāc apmeklēt (labus) speciālistus: ej uz psihoterapiju un ārstējies papildus ar zālēm. Ja tev tieši šobrīd ir liels izmisums, zvani krīzes tālruņiem.

Pārējām - nav tiesa, ka tas, kuri runā, nedara. Un jūsu nievājošie komentāri visu padara sliktāku.

Deina: Septiņu gadu vecumā vēlējies mirt? Kādēļ? Varbūt galvenā problēma ir bērnībà?
Kas gadu laikā ir noticis tāds, ko nevar labot, saņemties, sākt jaunu dzīvi?

Tā kā visi pašnāvnieki ir lieli egoisti, tad varbūt šis tev palīdzēs nepieļaut lielu muļķību: dažādu tabletīšu iedzeršana var būt viena no mokošajām nāvēm.

Aizej pie psihologa vai psihoterapeita! Visam vienmēr var atrast risinājumu, ja vien ir vēlēšanās!!!

deina, tev ārsts ir diagnosticējis veģetatīvo distoniju? kādu neirozi? depresiju?

tas ir mīts, ka pašnāvnieki nerunā par pašnāvību. parasti šī doma viņus nomoka diezgan ilgu laiku pirms tāda soļa speršanas un trauksmes zvani ir arī pirms tam. tas tā, ja nu kādai nākotnē būs iespēja kādu izglābt, neiesaku pret to izturēties nenopietni. nožēlosiet pēc tam visu mūžu.

Pilnībā piekrītu.

Man žēl, ka bija jānotiek traģēdijai, lai to saprastu.

Autorei ieteiktu doties pie speciālista un lietot antidepresantus, ja tādus izraksta. Psiholoģiskas problēmas nav joka lieta.

Ja gribi, vari man uzrakstīt, varu uzklausīt un dot kādus padomus.

Elizabete: nu nē! Kāpēc iesaki lietot antidepresantus??? Man tuvinieks slimo ar depresiju. Arī viņam izrakstija antidepresantus un zini, viņam tas izmainīja visu dzīvi. Viņam visas iekšas sabeigtas, žultspūslis, aknas, nieres, sirds tik vāra, ka jebkurā brīdī var apstāties. Depresija sākās jau 21 gada vecumā. Taas nebija pusaudžu vēnu graiziishanas skumju ietekmē, tā bija ārstu diagonoze. Viņš no tiem mēsliem kļuva atkariigs-tagad vairs nekas nespees vinju izārstēt, guļ gultā. Kā pieceļas sirds sāk streikot... Damn!

Mexico-Love, no normāliem antidepresantiem nekas tāds nav. Ja cilvēks lieto zāles ārsta uzraudzībā (kas nozīmē, ka ārsts var mainīt gan devas, gan pašas zāles, ja kaut kas nav tā, kā vajag), tad viss ir kārtībā. :)

Nē, diemžēl neesmu bijusi pie speciālistiem. Pa brīdim iedomājos, ka vajadzētu, bet tad atkal liekas, ka man taču nav tik lielas problēmas, tikai visādas muļķības, ko tad es tiem ārstiem teikšu. Un es nezinu, pie kāda speciālista vērsties. manā pilsētā ir tikai 2 psihiatri, bet ne par vienu no tiem nav īpaši labas atsauksmes. Es gribētu tiešām uzreiz nokļūt pie laba speciālista, citādi, vienreiz aplaužoties, zinu, ka mana ticība ārstu palīdzībai zudīs.
Zinu, ka vislabāk būtu psihoterapija, bet to es noteikti nevaru finansiāli atļauties.

Nu blin,pati saki,ka nav lielas problēmas!Par kādu pašnāvību vispār var būt runa.Jokaina.

Klau, deina, ja vēlies, es varu tev privāti uzrakstīt vienas psiholoģes telefona nr. :) Ļoti jauka sieviete, arī man ir palīdzējusi. :) Ja nezināsi, ko stāstīt, tad viņa tev uzdos jautājumus, kas viņai palīdzēs labāk tevi saprast un saprast, kā palīdzēt tev. :) Uzzvani, pastāsti, kā jūties, kāpēc un viņa sapratīs un palīdzēs. :)

Tev jāiet pie speciālista, viss un punkts. Nekādi iedvesmojošie un motivējošie stāstiņi Cosmo tev nepalīdzēs. Celies un ej! Problēma ir pārāk ielaista. Nesaprotu, kur skatās draugi, vecāki vai vienalga kāds tev tuvs cilvēks. Ja vien man būtu tavs vecāku vai draugu numurs...

Nina: Viņam izrakstijja zāles, precīzus laikus kad dzert u.tml. Bet tās zāles nav pārbaudītas tik tàlu, kas notiks pēc piemēram 20 gadiem. Tur, jā, ir varbūt kaut kādas tuvāko gadu sekas, bet pēc tam??? Tak nevienam neinteresē! Uz kā vēl izmēģināt, ja ne uz cilvēkiem, būs simtiem šitàdi pārbaudījumi, ārsti jau sola, ka viss būs kārtībā, palīdzēs tās ripas u.tml.nu, jā, Attīsta medicīnu, bet uz dzīviem cilvēkiem.

Es arī esmu cilvēks, kurš uzskata, ka labāk tomēr bez antidepresantiem, jo, lai kā par ārsti teiktu, ka pieradums neizveidojas, pēc tā, ko man tuvi cilvēki ir stāstījuši - izveidojas gan. Un vēl visu laiku apātija, dullums galvā, gribas trūkums.
Arsti tev var ieteikt visu ko( 20.gs sākumā viņi ieteica lietot kokaīnu, 50.gados ieteica smēķēt... tā kā uz šo viņu kompetenci es nepaļautos).
Paļaujies uz sevi un savu spēku.
Te ir cilvēki, kas tevi uzklausīs jebkurā laikā! Un palīdzēs kā vien var! Ja kas, vari man arī vēstulēs rakstīt, kas uz sirds!)
Cilvēki ir viens otram, lai palīdzētu.)
Es priecājos, ka uzrakstīji šo ziņu forumā! Jau tas ir solis! Tātad tava griba tomēr grib dzīvot, kontaktēties, meklēt palīdzību. Un ,kas meklē, tas atrod!!)

deina, tev IR problēma un tā IR jārisina! Tava problēma ir reakcija uz visādām problēmsituācijām. Pat ja tās problēmsituācijas ir vēl tūkstošiem cilvēkiem, viņiem reakcija uz tiem, uztvere, ir citādāka. Tavējā nav vesela un noved tevi pie destruktīvām domām.

Pēc pieredzes saku, ka psihiatri tev ļoti vispārīgi pajautās, kā iet, bet neko neārstēs garīgā līmenī, tikai rakstīs zāles. No tām tev, protams, arī labāk paliks, bet vislabāk jau ir terapija (vai savienot gan terapiju, gan zāles). Par terapeitiem šo to esmu uzrakstījusi šeit: http://cosmo.lv/forums/topic/165147-psihologs-un-matu-krasa/

Lai sameklētu kādu lētāku speciālistu, vari painteresēties domubiedros (draugiem.lv ir daudz), varbūt kāds spēs ko ieteikt. Piemēram, krīzes centrs Skalbes (tas gan ir Rīgā) piedāvā lētāk nekā citur. Vēl ir iespēja pagulēt stacionārā kādā psihoneiroloģiskā slimnīcā, ar nosūtījumu (psihiatra, ģimenes ārsta) ir vai nu bez maksas vai vienkārši lētāk.

Ja nav nekādas vēlmes kaut ko meklēt (kas ir saprotami depresīviem cilvēkiem) vai neko neatrodi, labāk tad jau iet pie tiem psihiatriem, kas tev pieejami, nekā nedarīt neko.

Pat ja tās problēmsituācijas ir vēl tūkstošiem cilvēkiem, viņiem reakcija uz tiem, uztvere, ir citādāka. Tavējā nav vesela un noved tevi pie destruktīvām domām.

Tieši tā, un neviens speciālists tev neliks definēt to, kāpēc tu esi te atnākusi vai nu stāsti, kāda tad ir tava problēma? Neviens!

Mexico-Love, es pati esmu dzērusi ļoti daudz šādu zāļu. Ne man ir kādas veselības problēmas, ne atkarība (kā to zinu? jau ilgu laiku nedzeru un neprasījās nevienu mirkli tā, lai to kvalificētu kā atkarību).
Nezinu, kādas zāles tavam radiniekam rakstīja, bet par visām aktīvajām vielām var atrast info Googlē un pajautāt pašam ārstam, kāpēc viņš to raksta. Man par katrām zālēm stāstīja, kādēļ man tās vajag un kas tās tādas ir. Ok, no vienām zālēm man trīcēja rokas - pateicu, nomainīja uz citām un vairs netrīcēja. Tāpēc domāju, ka viss atkarīgs no tā, cik ļoti ārsts ir ieinteresēts ārstēšanā. Viens blakusefekts gan man un daudziem maniem paziņām ir: pieaug svars. Bet "pa lielam" tas neko nenozīmē, ja pievienojas arī spēja normāli raudzīties uz pasauli..