Stiprākās bezrecepšu zāles

tāpēc meitenes - visam ir robežas!

Kas gribēs mirt, tas nomirs, un būs vainojams tikai viņš pats.

Eh, žēl, ka man nav spēka vārdos izstāstīt, cik man ir bijis slikti, depresīvi un likās, ka izejas nav, jo viss tā sāp.Ir bijis tāds melns periods dzīvē, kuru esmu gandrīz izsvītrojusi no savas dzīves un tik pat kā neatceros detaļas, bet viss ko varu pateikt - es izvēlējos dzīvot, tiku no tā laukā un esmu ļoti laimīga. Man ir tāda ģimene, ļoti spēcīga, mīloši cilvēki, kas mani atrada, bērni. Tas ir tāds iemesls kā dēļ dzīvot! Visiem sāp, kādam vairāk, kādam mazāk. Citiem cilvēkiem ir lielāka nosliece uz depresiju, viņi to izjūt sāpīgāk, tumšāk, briesmīgāk, bet es ļoti ticu, ka Tu pēc dažiem mēnešiem vai pat vairākiem gadiem varēsi kādā forumā ierakstīt tādu komentāru kā es. Kad ko tādu rakstīsi - atceries par mani!
Zinu, ka šķiet nereāli, bet tā tas notiks.

Kas tad noticis ? :(

Piekrītu weee. Tikai, ja nezini vēl dažas minūtes pēc visa izdzeršanas tev rādīsies baltās pelītes un būs tik slikti, ka sāksies agonija.

Paldies, meitenēm, kas vēlas mani atbalstīt, bet es īsti vairs neticu baltajai strīpai, jo šī melnā jau turpinās vairāk kā 10 gadus. Nesen tikai bija vēl kārtējais lūzuma punkts un tāpēc es vairs nespēju rast spēku. Viss velkas jau pārāk ilgi.

Kas noticis? Izstāsti savu bēdu.

Izstāsti, uzklausīšu, varbūt varam kā palīdzēt!!!

izstāsti, uzklausīšu, varbūt varam kā palīdzēt!!! :)

meitenes palīdzēs :)

Nekādā gadījumā neatņem sev dzīvību. Ko darīsi, kad sapratīsi, ka tomēr vēlies dzīvot, bet būs jau par vēlu?
Izstāsti, kas noticis!

Tās,kuras raksta,ka uzmanības deficīts... Nē,tā nav. Cilvēks meklē kaut kādu atbalstu no citiem,ja nesaņemot to no tuvākajiem... pat,ja neatzīst to.

Plusiņš bembijam.

Cilvēks, kurš skaļi un publiski runā par pašnāvību, visbiežāk to neizdarīs
Dodies pie speciālista. Neviena bēda nav miršanas vērta ;)

Taaaa, pirmais, kas tev ir jāapzinās - TU ESI MĪLĒTA. TEVI MĪL.
Ir kaut kas pārlaicīgs, kas dod spēku, kas liek atkal atvērt acis, izkāpt no gultas. Tāda sīka balstiņa, kas tev saka - nepadodies, jo tas viss iegūs kādu jēgu. Šī ir pieredze, kas tev ir pašreiz jāiegūst, jo tu to esi izvēlējusies. Tu arī vari izvēlēties no tā melnā cauruma iziet ārā. Tieši tevī ir spēks atkal piecelties. Tu esi savas pasaules veidotāja.

Uzraksti uz lapas savus(zudušos,apraktos) sapņus un vērtības. Viss ir iespējams, ja iet. Dzīve piespēlē noteiktus cilvēkus un situācijas. ja tu zināsi, uz ko koncentrēt savu uzmanību, tu zināsi, kādu ceļu iet.

Ja tu atņemsi sev dzīvīnbu, iedomājies, ko bez tevis darīs tie cilvēki, kuriem būtu lemts ar tevi satikties tuvākajā/tālākajā nākotnē...?? ko viņi bez tevis darīs?? varbūt tie ir paši svarīgākie cilvēki tavā dzīvē, kuri tagad dzīvo kaut kur, tikai tu vēl nezini par viņu eksistenci. BET VIŅI IR. Un arī viņi tevi pašreiz neapzināti meklē un gaida!

tas ir mīts, ka pašnāvnieki nerunā par pašnāvību. parasti šī doma viņus nomoka diezgan ilgu laiku pirms tāda soļa speršanas un trauksmes zvani ir arī pirms tam. tas tā, ja nu kādai nākotnē būs iespēja kādu izglābt, neiesaku pret to izturēties nenopietni. nožēlosiet pēc tam visu mūžu.

Brītiņu padomā. Kā justos cilvēki, kuriem Tu kaut ko nozīmē? Pati gan jau pazīsti vainas sajūtu, pazīsti nožēlu, zini, kas ir sāpes. Tu noteikti iesākot šo tēmu juti šīs lietas un zini, cik smagi tas ir. Tu to novēlētu saviem tuvajiem, ģimenei, draugiem, radiem? Tās sajūtas būtu tikai mazumiņš no visa, ko tie cilvēki saņemtu un pie tā visa būtu vainīga Tu. Vai tas ir vajadzīgs?

Es zinu, cik grūti var būt. Dienām, nedēļām vai gadiem - vienalga, ja sāp, tad tajā brīdī Tu domā tikai par sevi un vēlies, lai paliek vieglāk, bet padomā kaut nedaudz un apzinies, ko Tu aizmet vējā visu šādi izbeidzot. Tev ir šī iespēja apmeklēt internetu, Tev ir iespēja nākt forumā un runāt ar cilvēkiem, kuri ir gatavi Tev atbildēt, palīdzēt kā nu var. Ir neizsakāmi daudz cilvēku, kuriem šo privilēģiju nav, bet viņi cīnās un cer, ka reiz būs labāk. Katram cilvēkam ir kaut kas pie kā turēties, kā dēļ cīnīties. Neiznieko to. Ļoti daudz kas ir Tevis pašas rokās.

“No. Don't give up hope just yet. It's the last thing to go. When you have lost hope, you have lost everything. And when you think all is lost, when all is dire and bleak, there is always hope.”

Atvainojos, ka iespraucos, bet man arī ir nepieciešama palīdzība. :D
Varbūt kāda zina? http://cosmo.lv/forums/topic/165817-ka-atgut-apetiti/

Cilvēks, kurš skaļi un publiski runā par pašnāvību, visbiežāk to neizdarīs
Dodies pie speciālista. Neviena bēda nav miršanas vērta

Gluži mani vārdi ++++!

Varbut vari kaut ka aizbegt no problemam, tas ir, mainit vidi, valsti galu gala. Noteikti ir kads, kuram tu neesi vienaldziga. Padoma par vinu.

A lethal dose of Aspirin is 500 mg/kg of body weight.

Multiply body weight (in kg) by 500 to calculate the lethal dose:
45.45 kg x 500 = 22,725 mg
54.55 kg x 500 = 27,275 mg
68.18 kg x 500 = 34,080 mg
100.0 kg x 500 = 50,000 mg

This lethal dose, divided by 325 mg, yields the number of 325 mg tablets in a lethal dose:
22,725 mg / 325 mg = 70 tablets
27,275 mg / 325 mg = 84 tablets
34,080 mg / 325 mg = 105 tablets
50,000 mg / 325 mg = 154 tablets

Var arī ar parasto aspirīnu, tik rēķinies, ka Latvijā nav paramediķu, tātad, ja ātrie paspēs laicīgi atbraukt, tad viņi diez gan vienkārši atkačās tevi un atlikušo mūžu dzīvot ar pilnībā sabeigtām nierēm nebūs diez ko jautri.

Vēlreiz paldies meitenēm, kas šeit raksta. Es to ļoti novērtēju. Un es tiešām ļoti, ļoti gribētu ticēt visiem uzmudrinošajiem vārdiem. Bet tad es pieceļos kājās un atkal sajūtu sevī drausmīgo trauksmes sajūtu un nemieru, un man visu laiku sirds klapējas kā negudra un man liekas, ka es nokritīšu no kājām, un man nav spēka. Un tāpēc es tik ļoti, ļoti gribu mieru.

Atvainojiet, nevaru jums šeit izstāstīt, kas ir noticis, jo tā nav viena konkrēta lieta. Tās ir daudz, daudz sāpes, kas ir krājušās daudzu gadu garumā. Jā, var būt, ka es pārspīlēju ar runām par pašnāvību, bet suicidālas domas mani vajā jau kopš 7 gadu vecuma, kad es pirmo reizi mēģināju sevi nonāvēt. Un pēc tam tās ir tikai pastiprinājušās un dažubrīd tās pārāk spēcīgi pārņem mani un es vairs nespēju tām pretoties, un tad parasti sagriežu sevi. Esmu sevi daudz griezusi. Bet šoreiz es vairs tā negribu - ar sāpēm. Gribu citādāk - mierīgi, gribu mieru bez sāpēm vairs.