Tuvojas jūlijs; daudzi jaunieši aizdomājas par studiju gaitu uzsākšanu, pārcelšanos prom no vecāku ligzdas un "pieaugušo" dzīves tuvumu. Riskēju tikt nesaprasts, taču formulēšu savu viedokli. Bieži no jauniešiem esmu dzirdējis vēlmi iespējami ātrāk pārcelties prom no saviem vecākiem, uzsākt attiecības un patstāvīgu dzīvi - jaunus cilvēkus piesaista viss jaunais, nepazīstamais, kā arī iespēja apliecināt sevi. Ir saprotams jauniešu entuziasms, taču uzskatu, ka visam dzīvē ir savs laiks un vieta.
Ļoti svarīgu lomu jauniešu dzīvē ieņem izglītība, bet daudzi, pirmkārt, domā par patstāvību, attiecībām un tikai pēc tam - par izglītību. Uzskatu, ka tas nav īsti pareizi. Ja vecāki piedāvā iespēju uzturēt jūs, kamēr studējat, noteikti izmantojiet šo iespēju! Apvienot vienkāršākās studiju programmas ar darbu ir iespējams, taču nenoliedzami cietīs studiju kvalitāte. Uzskatu, ka tas arī ir studenta darbs - iespējami rūpīgi mācīties.
Kāds gan ir ekonomiskais ieguvums no dažu gadu darba par zemu atalgojumu - parasti studenti strādā par relatīvi zemu atalgojumu -, ja šī darba rezultātā pasliktināsies studiju programmas apguve? Augstākā izglītība jums būs nepieciešama lielāko dzīves daļu, kamēr par studiju laiku gadījuma piepelnīšanos, visticamāk, drīz aizmirsīsiet. Jau dzirdu kritiķu balsis, ka tāda un tāda prominence nopelnīja savu pirmo miljonu tieši studiju laikā un augstākā izglītība jau nemaz nav tik svarīga - galvenais ir prast pelnīt un būt neatlaidīgam. Atļaušos labvēlīgi pasmaidīt par gados ļoti jauno cilvēku sapņiem. Ja arī vienam no milzīgas jauniešu masas tas ir neticamā kārtā izdevies, vai tiešām esat tik naivi un cerat, ka arī jūs būsiet to skaitā?
Kvalitatīva augstākā izglītība ir labklājības un veiksmes nepieciešamais, taču ne pietiekamais nosacījums; pietiekamais nosacījums ir jauniešu prāts, mērķtiecība un neatlaidība.
Otrs faktors ir attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Nē, nekādā veidā neesmu pret to, ka jaunieši veido attiecības! Uzskatu, ka tas ir pat vēlams, jo nepieciešams iegūt zināmu dzīves pieredzi un rūdījumu. Problēma sākas mirklī, kad neveiksmīgu attiecību dēļ cieš izglītība. Neesmu veicis aptauju, taču domāju, ka vismaz 80% jauniešu savā turpmākajā dzīvē nomainīs vairākus partnerus, tādēļ īpaši satraukties par neveiksmēm pirmajās attiecībās nav pamata. Un noteikti nav pieļaujama šo neveiksmju negatīva ietekme uz iegūstamo izglītību!
Trešais faktors - dzīve atsevišķi. Ja jaunietis pats vai tā vecāki ir gana turīgi un var to atļauties, es viennozīmīgi atbalstu jaunu cilvēku aiziešanu no ģimene ligzdas. Jāiemācās plānot savas finanses, laiku un dzīvi kopumā. Taču ir viens "bet" - ja jaunietis nav turīgs un tam jāknapinās par katru centu, lai segtu īres/komunālos maksājumus un iegādātos pārtiku, tad noteikti iesaku studiju laikā tomēr dzīvot kopā ar vecākiem. Iespējams, kādu laiku nāksies pieciest vecāku noteiktos ierobežojumus, tomēr ilgumiņā noteikti būsiet ieguvēji, jo varēsiet visu uzmanību veltīt studijām.
Nobeiguma vietā - izvēlieties tādu studiju programmu, kas ir nevis vienkārša, viegli apgūstama un populāra, bet gan sarežģīta un iesākumā nepateicīga. Jūs gūsiet ne tikai gandarījumu, ka spējāt to izturēt, bet arī ļoti labas iespējas darba tirgū.
1868
