studēt, bet nestrādat

Es uzreiz pēc vidusskolas aizgāju studēt neklātienē un sāku strādāt pilnu slodzi - viegli nav, bet nevaru iedomāties, ka būtu jāprasa nauda vecākiem par dzīvošanu, pārtiku, apģērbu, skolu, ikdienas precēm un tā tālāk. Un zinot "šausmīgi pārpildītos" lekciju grafikus klātienei, kaitina, ka studenti aiziet uz pāris lekcijām un tad tik dzīvo nost nestrādājot...
Studijas ar darbu var apvienot easy - atrunas, ka nevarēs apvienot, grūti un bla-bla-bla ir tikai atrunas sev, lai pats noticētu, ka, jā, es tak nevaru, nepārmetiet man, es labāk veltīšu laiku mācībām un tā tālāk...

Es piemēram arī studēju, bet man par studijām un dzīvokli maksā vecāki. Nu es neuzskatu, ka tas ir tik nosodāmi, ja viņi var to atļaties kāpēc nē. Tagad ir īstais laiks, kad varu izballēties, un par dzīvi nedomāt.

Ar septembri sāku studēt. Jūliju un augustu strādāšu, lai varētu pirmos pāris mēnešus uzturēt sevi pati. Tālāko gan segs vecāki.
Lai gan teorētiski es varētu izbraukāt, vecāki uzskata, ka jādzīvo Rīgā, tāpēc koju maksu principā segs viņi, jo ne es uz Rīgu rāvos, bet gan tā bija viņu iniciatīva.
Tā kā pagaidām izskatās, ka sākumā studēšu budžetā, būs jādara viss, lai noturētos tajā, jo saprotu, ka studiju maksu vecāki segt nevarēs. Tāpēc mācīšos no visas sirds un centīšos notrēties. Ar mammu esmu runājusi: arī viņa neuzskata, ka man būtu jāmeklē darbs, lai sevi uzturētu, ka kādus gadus 3 vēl varu paļauties uz vecākiem. Viņa saka, ka labāk dos naudiņu izdzīvošanai, lai varētu koncentrēties mācībām, nekā segt studiju maksu.

Par visu vecākiem esmu ļoti pateicīga. Lai gan zinu, ka drīz viss mainīsies, zinu arī to, ka uz viņiem varēšu paļauties un vienmēr novērtēšu naudiņu, kura man tiek dota, centīšos netērēties pa labi, pa kreisi :)

Man tā bija pirmo pusotru gadu no bakalaura programmas. Ļoti labi, jo varēju pārliecinoši turēties budžetā un veltīt laiku savā interesēm. Pēc tam sāku strādāt pusslodzi un joprojām visu varēju savienot. Vislabāk jau, protams, ja studiju laikā var iegūt pirmo nozīmīgo darba pieredzi savā jomā, tad pēc studiju beigām ir vieglāk atrast pastāvīgu darbu. Bet strādāt strādāšanas pēc (lasi: bastot medicīnas lekcijas, lai strādātu veikalā), ja var atļauties to nedarīt, ir muļķīgi, jo mācības no tā cieš, īpaši, ja strādā pilnu slodzi.

Tagad ir īstais laiks, kad varu izballēties, un par dzīvi nedomāt.

Tāda normāla attieksme. Ballēties var arī strādājot. Un jo agrāk sāksi domāt par dzīvi, jo labāk. :)

Es apzinos,ka man ir lieli tēriņi, kurus vecāki nevar nosegt.
Protams,es varētu kaut ko ierobežot,no kaut kā atteikties,bet nu nē.
Strādāju paralēli studijām+paspēju gan darboties organizācijā,gan izballēties.

Mincis, ceru, ka tev viss izdosies:):):):)

Nespēju iedomāties, ka 20 Gadīgs teļš dzīvo vecākiem uz kakla. Ir tāda bezkaunība mūsdienās? ??

Tas būs ļoti viegli ar diplomu pēc studijām 23+ gados iet meklēt darbu un darba devējam stāstīt, ka es taču dienu un nakti mācījos, ņemiet mani, es gudra! :D :D

LLapsa, protams, piekrītu tev! Skatīšos kā ies - ja varēšu ko savienot, tiešām būs tā, ka visas pēcpusdienas brīvas - meklēšu darbu. Ja nebūs - nemeklēšu. Pieredze ir zelta vērta!

Tieši šodien izveidoju līdzīgu diskusiju: http://cosmo.lv/forums/topic/165748-darbs-studijas/ man pagaidām nav izdevies savienot abas lietas un pēc dzirdētā spriežu, ka tas viss ir atkarīgs no studiju programmas prasībām.

Man drīz būs 21 gads, vairs nevaru iedomāties dzīvošanu zem vecāku maka. Pirmkārt, tā ir krietna deva manai pašapziņai, ka varu atļauties ja ne par 100%, tad vismaz 80% savus izdevumus apmaksāt, otrkārt, vecākiem tā nauda noderētu arī citām vajadzībām.

Ja kāds šajā vecumā nestrādā, tikai studē, man tas ir neitrāli, strādāšana gan kā plusiņš. Pati tūdaļ atsākšu studijas, plānoju budžetu, plānoju būt finansiāli neatkarīga - studēt un strādāt pusslodzes vai mazāka apjoma darbu.

Es studēju (tikko pabeidzu 1.kursu) un nestrādāju. Gribēju jau uzsākot studijas paralēli strādāt, bet mamma bija kategoriski pret. Tā kā esmu budžetā, dzīvoju kojās un astronomiskas summas arī netērēju, kā arī redzu, ka naudas mums ir daudz maz pietiekami, tad nu neuzskatu to par neko tik traku. Vasarās gan jau vairākus gadus piepelnos kā arī nākamajā mācību gadā pat apsveru domu strādāt, tad jau redzēs :)

Nespēju iedomāties, ka 20 Gadīgs teļš dzīvo vecākiem uz kakla. Ir tāda bezkaunība mūsdienās? ??





Nu bet ja vecāki spēj finansiāli atbalstīt , kādēļ gan vajadzētu vēl papildus tagad strādāt? Ir arī ģimenes, kas spēj to atļauties :)

Un zinot "šausmīgi pārpildītos" lekciju grafikus klātienei, kaitina, ka studenti aiziet uz pāris lekcijām un tad tik dzīvo nost nestrādājot...

Bet mani kaitina šitā uzbrūkošā attieksme pret tiem, kuri nestrādā. Tiem, kas strādā, es ar pirkstu nekratu un nesaku, cik slikti viņš dara, ka nobasto lekcijas darba dēļ. Taču šeit es runāju par tādiem, kas nestrādā savā sfērā, kurus vecāki var atbalstīt, bet jaunietis grib būt patstāvīgs, nevis par tiem, kurus vecāki atbalstīt nevar.

Nu,es savu darbu atradu neesot Rīgā, vasaras sākumā.Bez jebkādām intervijām,meklējot pavisam citā sfērā darbu.
Bet nu man palaimējās. :D

Skailāra,

daudziem ir uzskats, ka nabassaite attiecīgā brīdī jāpārgriež arī finansiāli, tā vienkārši ir. Katram savs modelis ieaudzināts.

OK, piedodiet, ja kādu aizskāru - jūtīga tēma! (:

Queen

Labi atvainojos, ja kādu aizskāru. Tiešām katram jau sava uzskatu sistēma

Man drīz būs 21 gads, vairs nevaru iedomāties dzīvošanu zem vecāku maka.

Bet tā apziņa laikam visiem nenāk vienādi, tāpēc arī pretējām pusēm citam citu saprast ir ārkārtīgi grūti, lai pat neteiktu - neiespējami.
Mazliet radās pārdomas. Ja puisis, beidzot augstskolu, vēl dzīvo uz vecāku rēķina, tad viņš ir neveiksminieks, neviena meitene ar tādu neveiksminieku netiktos, bet, ja meitene - tad jau nekas nav. Kur tad ir tā robeža, lai varētu teikt, ja jau vecāki var apmaksāt, lai maksā. Vai tiešām, meitenes, jums nebūtu pat ne mazumiņa aizspriedumu pret to, ka it kā pieaudzis vīrietis, ved jūs uz randiņiem, guļ ar jums, bet... dzīvo uz vecāku rēķina.