Mana vis vis vis (l) ir Alfrēda Dziļuma Saplēstā krūze, ļoti paķēra un burvīgas atziņas guvu arī lasot Jaunsudrabiņa Vēja ziedus, tomēr līdz ar izlasīto grāmatu skaitu mainās arī tās, kuras sirdij tomēr vistuvāk, šobrīd lasu pasaules klasiku - Remarku, Flobēru, Hemingveju un šo to no krievu klasikas, nevaru apgalvot, ka tās grāmatas kļūs par manām mīļākajām, bet, manuprāt, tās ir krietni vērtīgākas par mūsdienu bestselleriem :)
Daces Rukšānes rakstītās grāmatas tādi seksa romāniņi vien ir, bet brīvākā brīdī palasīt intesanti, pati gribu izlasīt Ķīpsalas putnus, bet šeit tik ļoti slavētie Dziedoņi ērkšķu krūmā mani nepaķēra pat tik, lai izlasītu līdz galam.