par attiecībām

DIO+
Es biezi aizdomaajos par to,ka cilveeki jauc iemiileesanaas periodu ar miilestiibu!

Domāju, ka var.

No savas pieredzes varu teikt, ka nē, jo gribēju mīlēt.. Man nepietika ar pieradumu. Zemapziņā tāpēc skatījos un meklēju citu

Agrāk vai vēlāk tāpat garām ies cilvēks, kurā iemīlēsies un tas arī būs pieraduma gals.

+Pilnībā piekrītu D.V
Radīsies pieradums un būs grūti atradināties. Šaubos vai būsi laimīga un tā sakārtosi savu dzīvi.

Gan jau ir cilvēki, kuri varētu. Ja ir iespējams izveidot kopdzīvi un attiecības, kas balstītas tikai uz materiālu labumu, tad kāpēc, lai nevarētu šādas... tikai, kas notiktu, ja pēc kāda laika nejauši satiktu cilvēku, kurā iemīlētos tā riktīgi.
Es pati nevarētu. Man vajag mīlestību un es ticu, ka ne visiem pāriem tā pāriet. Ticu, jo arī esmu redzējusi tādus pārus, kā šeit aprakstīts:

Zinu ļoti daudzus pārus, kuri kopā ir 30 gadus un pat vairāk - paskatoties kā viņi viens otrā lūkojas, kā izturas, ir vairāk kā skaidrs, ka mīlestība attiecībās ir.

Es varētu izveidot draudzīgas attiecības, bet ne attiecības un kopdzīvi ilgtermiņā. Taču, katram jāskatās pašam. Tas, ka es nevarētu, nenozīmē, ka tas nav iespējams. Jāvadās pēc savām sajūtām...

Kapec tu doma, ka nav milestibas? pieradums un milestiba viens otru neizsledz.

Domāju, tā dzīvot var, un ir pietiekami daudzi, kas tā arī dzīvo. Taču... vai vajag, īpaši, ja cilvēks ir jauns un visa dzīve vēl priekšā... Pilnīgi piekrītu womankind, kas šeit rakstīja, ka tā var dzīvot vecumdienās. Samest kauliņus kopā ar kādu solīdu kungu - atraitni ar māju un tā... cieņpilni dzīvot;) Nez, man šķiet jaunība tam ir radīta, lai piedzīvotu pilnu emociju gammu - piedzīvotu gan kaisles uzšvirkstījumus, gan īstu, fizisku iekāri utt., mīlestībā radītus bērnus. Man, vēlāk ar laika distanci atskatoties uz savu dzīvi, pat šķistu nedaudz skumji, ja vienīgais, ko par savu kopdzīvi ar otru cilvēku varētu pateikt, ka nodzīvoju rimtu, remdenu, cieņpilnu dzīvi;)

Agri vai vēlu pieriebsies izlikties, ka viss ir super duper.. ;) Un, reāli domājot, vai pati vēlies tā pavadīt savu dzīvi? Atteikties no romantikas, kaislīgām attiecībām, īstām jūtām...kāpēc lai to kāda darītu? naudas dēļ? bailes no pārmaiņām?

Nē,manuprāt, nav.

B&S daļēji varbūt tās ir bailes no pārmaiņām, bailes ka atsakoties no šī cilvēka var saprast ka tas nav pieradums , bet mīlestība..
Beibe.Marta Es domāju ka tas vairāk vai mazāk ir pieradums, jo ne viena ne otra puse īsti vairs nestrādā pie attiecībām.. Nav tā ka vienalga, bet nav vairs iekšā tas spars kas bija attiecības uzsākot jo ja vienam visu laiku liekas ka viss ir kārtībā tad otrs problēmu nesaskata un otram liekas ka viss ir ideāli!

Mīlestība tāpat laika gaitā mainās, iegūst citu formu un pāriet citā kvalitātē. Cits iemīlēšanās fāzes beigas sauc par mīlestību, cits par pieradumu. Es varētu būt kopā ar cilvēku ar kuru saista pieradums, ja vien ar pieradumu saprot cieņu, savstarpēju sapratni, patīkamu kopā būšanu, nevis to, ka kopā dzīvo tikai tamdēļ, ka nav jau tik slikti un slinkums ko mainīt.