ko esat mainījušas

pa lielam cilv., manuprat, nemainas. rakstura iezimes paliek. tikai vai tas izpauzas vai ne-cits jautajums.
savas attiecibas es drizk esmu ko jaunu iemacijusies!

cilveki mainas ar gadiem. Mainas vertibas, uzskati, pricncipi.

Ari slepkavas medz mainities.

Vispar viss atkarigs no cilveka.

Vispār ticat, ka cilvēki mainās?

Pa lielam nemainās.Ja vajag,ja ir tāda nepieciešamība,tad var mainīties uz doto brīdi,bet iekšēji tas cilvēks tāds ir un paliek kāds bija un ka vairs nebūs iesmesla būt citādam,tā atkal viss no jauna...Nav runa,protams,par to kāds raksturs bij 16 gados un kāds ir 30 gados.

Cilvēki mainās - ja ārēji pārmaiņas ar gadiem ir manāmas, tad iekšēji - neviens nepateiks, bet
vairāk kā skaidrs, ka cilvēks vienmēr mainās...vai uz labo, vai slikto pusi - tas tā...:D!

Es teiktu, ka iekšēji cilvēki nemainās.

Piemēram, sievietē mājo kāre pēc naudas, bagāta vīra, villas ar baseinu utt. Kamēr jauna, tikmēr ar galvu it kā saprot, ka visu dabūt nevar un tad nu apprecas ar latvju studentiņu un dzīvo pieticīgi, bet ar gadiem tā vēlme pēc naudas laužas ārā. Un voilā! Visi saka - tu izmainījies, tev tagad tik nauda, nauda, nauda... Bet nemainījās jau cilvēks, bet tieši patiess palicis.
Tas tāds piemērs.
Man arī daudzi saka, ka esmu mainījusies, bet nē, neesmu gan. Ar gadiem vienkārši saprotu, ka nav jāpielāgojas citiem un jāapspiež sevi. Visu laiku mākslīgi radīju iespaidu, ka esmu citādāka. Ar gadiem nav spēka būt citādākai, kā esmu. Un esmu tāda, kāda esmu.
Tiesa, ir droši vien gadījumi, kad cilvēks spēj mainīties. varbūt kāds atgadījums dzīvē. Visbiežak jau nelaimes, kas "atver acis".

Cilvēki noteikti mainās, tas ir viens no cilvēka galvenajiem dzīves uzdevumiem- attīstīties, saprast daudzas lietas, izlabot savas kļūdas un augt.

Ja konkrēti par attiecībām runājot- droši vien tā būtu rēķināšanās ar otru, kompromisi, citāda viedokļa pieņemšana, respektēšana utml.

Es esmu kāda esmu, varu brīžiem ko nokluset vai neievērot, bet agri vai vēlu tas viss nāk ārā dubultā.

Es attiecību dēļ atmetu pārmērīgu alkohola lietošanu un tusēšanos apkārt. Tas lielā mērā mainīja ari mani pašu.

vilks kažoku maina, bet tikumu nemaina:)))....vispār tā ir sena tautas gudrība, un pie tās pieturos... vilku nekad nekad nepiespiedīsi kāpostus ēst:))))

Bet attiecību labā cilvēks spēj strādāt ar sevi...

Es teiktu tā, ka cilvēki spēj mainīt sevī atsevišķas lietas, bet ne savu būtību un kopējās rakstura iezīmes.

Bet jā, es strādāju ar sevi un mans vīrietis strādā ar sevi. Mēs abi esam ļoti mainījušies, lai varētu būt kopā, jo esam ļoti atšķirīgi. Tas viss lielās mīlestības vārdā (l) . Tāpēc mana pieredze rāda, ka, ja patiesi vēlies, vari mainīties. Otru izmainīt nevar, viņam pašam tas jāgrib. Esmu kļuvusi mierīgāka, pacietīgāka, mīļāka, laipnāka, savaldīgāka. Cenšos savaldīties un apslāpēt savas emocijas, skaitīt līdz 10, neizgāzt savas dusmas uz otru, domāt, ko runāju utt.

Kaa persona esmu loti mainijusies, bet nedomaju, ka del attiecibam, vienkarsi izaugu. Ja agrak biju klusa, loti kautriga, ar svesiem nepatika runat, vienmer pec kaskiem biju tas kura skreja pakal tad tagad esmu drosa, ne vairs tik loti kautriga, nav problemu ar svesiem parunat un pakal nevienam neskrienu, ja negrib, nu neko. Daudz vairak cienu sevi un savu viedokli, un tiesibas.

Piekrītu kampanellai, man ir gluži tāpat :)

Es teiktu tā, ka cilvēki spēj mainīt sevī atsevišķas lietas, bet ne savu būtību un kopējās rakstura iezīmes.

++

Vispār ticat, ka cilvēki mainās?

Angliski bija viens foršs teiciens, nepateikšu precīzi, bet latviskojot apmēram tā- cilvēki nemainās. Uz laiku viņi mainās un tad mainās atpakaļ. Pilnībā tam piekrītu. Uz laiku var rasties priekšstats, ka cilvēks ir mainījies, bet galvenās rakstura iezīmes tomēr nekur nepazūd. Ja tā padomā, tieši attiecību dēļ neesmu mainījusies, daudz jauna mācos, piemēram, pieņemt otru, kāds viņš ir, sadzīvot ar otra mīnusiem, pielāgoties otram, esmu mainījusi sadzīviskus ieradumus utt., bet lielās vadlīnijās (raksturs, temperaments) neesmu mainījusies.

Manuprāt, cilvēka būtība nemainās.. drīzāk nianses :) Attiecību dēļ speciāli nekas netiek mainīts.. drīzāk.. pārmaiņas notiek pašas no sevis :)

Attiecību iespaidā, esmu kļuvu sievišķīgāka, radošāka :)

man atkal liekas, ka esmu izmainījusies vai varbūt pieaugusi, ir tādi sīkumi, attieksme, galvenokārt tā ir cīņa ar savu ego...

Savās pašreizējās attiecībās mēs dzīvojam pēc principa, ka otru cilvēku mainīt nespēsim, tāpēc - pieņemam viens otru, kādi esam! Ar plusiem, mīnusiem, visu, kas nāk komplektā. Viegli nav, bet ir bezgala patīkami, kad otrs Tevi pieņem tādu, kāds esi.

Manuprāt, cilvēki mainās gan, tikai ar noteikumi, ka paši to vēlās un ir attiecīgais 'dzinējspēks' to darīt.
Es sevi visu laiku pilnveidoju, attīstu gan fiziski, gan morāli. Cilvēki, kuri mani ilgāku laiku nav satikuši vienmēr nobrīnās par mani.
Attiecībās esmu iemācījies pielāgoties un meklēt kompromisus, ko es, piemēram, esot viens nedarīju.

tikai ar noteikumi

*noteikumu