Neatkarība no vīrieša

Jā varētu.

Jā, neatkarīga! Attiecību sākumā, protams, ka tā nebija, viss nāk ar gadiem, darba pieredzi..

Domāju, ka jebkurš cilvēks ir ieguvējs, ja tomēr var rūpēties pats par sevi un nevienam uz kakla nesēž, visi ir ieguvēji;)!

hmmm.Bez vīrieša es varētu dzīvot un nevienam nebūt parādā, bet tā būtu pavisam cita dzīve.:D

Tikko paskaitīju.. noīrēt nelielu dzīvoklīti (tādā pašā cenā, kā tagadējais, kur dzīvojam abi) varētu, pārtikai arī pietiktu, uz darbu braucu ar sabiedrisko - arī sanāktu. Nekas baigi dižais pāri gan nepaliktu. Katrā gadījuma "dzīves līmenis" būtu švakāks.
Jācer, ka kaut kad būs algas paaugstinājums darbā :D

čupakabra
Tu domā tieši materiāli cita dzīve vai emocionāli?

xerty
Tā jau laikam ir,bet.... sāku tā nožēlot,ka slaistījos vidusskolā,dabūju savus E līmeņus,kur nu mani vairs ņems.Kaut gan..neinteresē mani nekādas nopietnās mācības,bet diezvai ar to,ko vēlos darīt es varētu atļauties to visu!

Šarmantā, vai tā nav pazemojoša sajūta - būt atkarīgai no kāda?
Es laikam nespētu pieņemt pat domu, ka būtu atkarīgs no sievietes un, zaudējot viņas labvēlību, paliktu uz ielas. Justos nepilnvērtīgs kā personība un bezgala pazemots.

Esmu tā dzīvojusi, tāpēc varu apgalvot, ka varu būt materiāli neatkarīga.

Jā, varētu.

Jā, spētu izdzīvot bez vīrieša. Būtu gan grūtāk, bet ne neiespējami.

Tu domā tieši materiāli cita dzīve vai emocionāli?

Šoreiz domāju materiālā ziņā, bet nu nenoliedzami arī emocionālā:D

Jā, domāju , ka varētu visu atļauties. Protams nevarētu katru mēnesi pirkt jaunas drēbes un neredzu tādu vajadzību nemaz, bet domāju, ka tikuntā nekas netrūktu. :)

Roberts
Bet tāpēc arī veidoju šo tēmu.Interesē,kā ir citām,bet tajā pašā laikā soli pa solītim gribu pati sakārtot savu dzīvi :) tagad gan tas ir grūtāk,jo ir mazs zīdainītis,bet meklēšu iespēju kā piepelnīties un sākt ko darīt.Gribu to sajūtu,ka pati varu sevi uzturēt.Nav tā,ka tagad neko neieguldu,bet saprotu,ka viena pavilkt nevarētu.


Vispār diezgan vajadzētu to mēneša summiņu,kaut gan,ja ir labs darbs,tad tādu naudu nav nemaz tik grūti nopelnīt.

varētu

Kursi, apmācības, pašmācības ceļā pašai mācīties to, kas interesē, utt. var daudz ko iemācīties un labi iztikt bez studēšanas...

Tā sajūta, ka pati neko nevari un esi atkarīga no kāda, nav pati labākā, godīgi, es kaut vai ietu strādāt divos, trīs darbos, bet būt finansiāli atkarīga no vīrieša, nekad, un, tas tādēļ, ka sen, sen bija gana slikta pieredze, lai saprastu, ka tomēr labāk pašai par sevi un tikai;)!

Vīrietis nav nekāds man patēvs,apgādātājs, bet neredzu iemeslu kādēļ būtu jādomā par to cik ļoti viņš tērējas , dēļ tā , ka redz viņam esmu es.. Visam ir kompromiss, zini māja un zeķes pašas nemazgājas un vakariņas (ja grib uzreiz ēst atnākot no darba manā gadījumā) pašas arī neuzklājas.
Esmu dzīvojusi viena.. Ir,protams , atšķirība , bet nedomāju , ka tā atšķirība pastāv tikai sievietēm... Arī vīrietim daudz kas tiek atvieglots ikdienas dzīvē.

NIKOLA
Runa neiet šoreiz par to,ka viņš uz mani nevarētu tērēties,bet gan par to,ka gribu pati atļauties sev VISU,ko vajag un ,kas ir nepieciešams.Ja grib ,lai pērk..

xerty

esmu jau mazu solīti spērusi un izgājusi šādus tādus kursus,tagad pa brīvajām dienām ar to piepelnu naudiņu,.bet vēl jau nav tie papildus ienākumi ir dikti,dikti minimāli,tik cik kādai jaunai drēbei mēnesī,bet nu būšu neatlaidīga.

Es esmu neatkarīga no vīrieša, jo daļu naudas, ko viņš deva, ieguldīju dažādās bankās, tā ka jebkurā brīdī varu atvērt mazu biznesiņu. Tikai vai tas ir vajadzīgs... Neatkarība un ar to saistītās problēmas, paralēli iestāstot sev, ka tas ir baigi labi, "brīvi" un moderni.

Runa neiet šoreiz par to,ka viņš uz mani nevarētu tērēties,bet gan par to,ka gribu pati atļauties sev VISU,ko vajag un ,kas ir nepieciešams.Ja grib ,lai pērk..

nu bet kas Tevi aptur? Ja vēlies visu pati, meklē labākas iespējas nopelnīt

Zinu gadījumu par puisi, kurš 20 gadu vecumā uzsāka kopdzīvi ar gadus 7 vecāku meiteni (sievieti). Puisis studēja, bet draudzene strādāja un saņēma labu atalgojumu, tādēļ maksāja gan par viņa studijām, gan kopīgo mitekli, pārtiku utt. Kad nu puisis beidzot absolvēja, tā atklājās, ka darbu nevar sameklēt; draudzene turpināja par viņu rūpēties gandrīz kā mamma.

Atvainojiet, bet tas man šķiet perversi! Normālas attiecības, manuprāt, veido divi nobrieduši, rīcībspējīgi cilvēki, bet, ja kāds nespēj pats par sevi parūpēties uz izdzīvot, tad jāsecina, ka viņš vēl būtībā ir bērns, bet bērniem jādzīvo kopā ar vecākiem. Uzskatu, veselīgās attiecībās nav pieļaujama jelkāda atkarība. Esmu pārliecināts, ka ikvienam cilvēkam jābūt pašpietiekamam visās nozīmēs: gan emocionālā, gan materiālā.

Atgriežoties pie minētajām attiecībām, nesaprotu sievieti, kas "adoptējusi" 23 gadus vecu "dēlu", lai arī pašai jau ir 30.