Dzive

Up

Man liekas, ka tehnologijas loti laupa musu laiku... Un ko mes taja interneta atrodam vertigu? neko, katru dienu viens un tas pats.

Esmu to loti noverojusi, ka pati sez zogu laiku, kops mazais piedzimis. Kamer vins gul vais spelejas man vajadzetu kko lietderigu darit, bet es sezhu netaa un pec tam man shkrobe par to.
No 30.06. man nebus nedz nets, nedz TV, tad jau redzes kada ir dzive bez tehnologijam. Es ceru, ka vairak laika pavadishu ara neka ieksa

Labvakar!
Man ir gluži tàpat. Laiku atsēžu internetā, cosmo.lv, skatoties muļķīgas bildes un video u.c. Mani tas kaitina, ka nevaru saņemties darīt kaut ko, kas dos gandarījumu... Man parasti ir tā, ka gribās uzsākt kaut ko jaunu, piem., iemācīties dejot, valodas, zīmēt, gleznot es tik ļoti gribu darīt to, kas sagādā prieku, taču tad uzrodas domas: ja nu nesanāk, slinkums, jēga no tā, utt. Tad arī brīvdienas un brīvos brīžus ikdienā tā arī nosēžu, pēc tam dusmojos uz sevi, ka neko nedaru, nekam neesmu derīga u.tml. Es gribu nodarboties ar sportu, bet kā lai saņemās pirmajām reizēm, liidz tas ir pašsaprotami? Kā lai sevi motivē?
Atslēgvārds ir slinkums. Hmm... Nožēlojami.

Nevajag jau tā pārspīlēt. Seriāli, filmas, internets nav tik bezjēdzīgi, ko tad visu dzīvi darīsi? Adīsi un tamborēsi? Piekrītu, ka nevajag pārmērīgi aizmirst par reālo dzīvi, bet iepriekšminētās lietas nav nekas šausmīgs. Vajag kontrolēt sevi, tas arī viss.

Un, jā, tā sajūta, ka tieši internets ir tas, kas sabojā visu prieku par dzīvi. Kad biju mazāka man bija lielāka vēlme būt pie dabas, lasīt grāmatas, skatīties izglītojošas filmas, skriet, sportot, es priecājos par sīkumiem. Nodarbojos ar pērļošanu, tamborēju. Tagad tas viss ir aizmirsies, es vairs neprotu priecāties, pat futbolu vairs nespēlēju.
(zinu, zinu tās jau drīzāk bērnības atmiņas, bet toreiz ko darīt bija tik daudz, tagad darīt ir ko, bet liekas, ka nav vērts, es nespēju sevi piespiest, kaut apzinos, pēcaak būtu laimīgāka).

Visu laiku jau nav iespējams darīt kaut ko ārkārtīgi svarīgu un noderīgu, tāpat kā cilvēks, kurš tikai strādā un strādā, ar laiku vairs nespēj veikt pilnvērtīgi savus pienākumus, ja nav atpūties. Man seriāli un interneta pasaule nešķiet nekas slikts, ja tas netiek darīts visu dienu.Tas pats internets manā dzīvē ir arī daudz jauka ieviesis, ļoti daudz cilvēkus esmu iepazinusi lielākā vai mazākā mērā pateicoties šim izgudrojumam, uzzinu ko jaunu, smeļos idejas utt. Tāpēc nešķiet, ka tehnoloģijas manu dzīvi ir tik ļoti sabojājušas, es gan nezinu, par kādu laika tērēšanu ir runa, ja runa ir par sērfošanu interneta dzīlēs visu dienu, tad gan tā ir savas dzīves nenovērtēšana (vismaz man būtu), bet tā kā manā ikdienā no šī visa ietilpst viens seriāls pusstundas garumā un aptuveni 2-3 stundas dienā pie datora (spēlītes? kas tās tādas- manā ikdienā tādu nav), tad šķiet, ka viss ir līdzsvarā, pagūstu gan atpūtināt prātu pie datora, gan gūt prieku par reālo dzīvi.

Ko cilveki darija pirms tika izgudrots dators? Tiesi ta, gaja uz kino, lasija gramatas, pilnveidoja sevi,gaja dejot, tikas ar draugiem, gaja pie dabas, brauca ar riteniem un vel neskaitamas lietas, kas musdienas skiet zud arvien vairak..
Ja ta padoma, pienemsim, ka cilvekam ir 40 stundu darbs, nedela ir 168 stundas(jaa, izmantoju kalkulatoru ), vismaz 8h diennakti mes pavadam gulot, tatad vel 56 stundas(ja ne vairak, jo man parasti gulas 10h), tas jau ir 96h nedela nost no musu dzives, paliek tikai 72h,kas diena ir ap10h, ierekinam est taisisanu, celojumu uz darbu, sevis kopsanu utt, nemaz tik daudz laika nepaliek, un ja tas 2-3h nosesam pie datora ka saka Modo, tad kas vispar paliek?
Jaa, man ari reizem patik pusstundu nedarit neko un atslegties pie datora, un to es saprotu, bet man tas jau paliek pa traku!

Piekriitu Modo. Taapat jau pa dziivi skrienam kaa vaaveres ritenii, bez apstaajas un atpuutas. Ja veel ikviena minuute buutu jaaizmanto lietderiigi, tad kaads paliek prieks dziivot? Es nenozeeloju nevienu minuuti, ko es esmu veltiijusi atpuutai, jo tieshi taa ir mana balva pashai sev peec padariitaa darba.

Ne jau par lietderigumu ir runa..vnk var laiku pavadit ari savadak neka vienatne pie datora, vai ar miloto cilveku viena telpa, kas ari sez pie datora..rodas tada sajuta, ka komunicejAm caur datoru, dzivojam caur datoru, bez datora nekas vairs neiet uz prieksu..biju uz balliti, kur visi sanakusie sedeja telefonos, nu kas ta par balliti? Runa ir par to, ka tas ir pa daudz, ja tas ir mereni tad protams, nav kur piesieties..

biju uz balliti, kur visi sanakusie sedeja telefonos, nu kas ta par balliti?

Taapeec pie ieejas vajag kastiiti, kur saliek telefonus pirms tiek iekshaa balliitee.

Doma laba man patik si bilde, ja varat attaisit, nezinu, ka pievienot bildi http://instagram.com/p/f0FMa2pL0h/