robežas

Man vienalga par citām. Pati esmu pēc mūsdienu standartiem vecmodīga - pirmajā randiņā nekad negulētu ar čali. Vnk...negulētu un viss. Man ir vajadzīga saikne, jūtas, uzticēšanās cilvēkam utt, lai es to darītu un es šaubos, ka man kādreiz dzīvē gadītos pirmais randiņš, kurā es spētu to visu uzreiz iegūt.

Nesprauzu sev robezas. Drizak skaidri apzinos ka rikoties , lai pec tam butu saskana pasai ar sevi. Ta ir mana vieniga vadlinija. Pilnigi neinterese, ko par mani varetu padomats otrs cilveks t.i. virietis. Man svariga esmu tikai es pati.
Godigi sakot, nevaru gan iedomaties situaciju, kad liktos ar kadu gulta vinu knapi, knapi pazistot , redzot un runajot otreiz dzive, piemeram. Man loti svariga ir emocionala saikne ar cilveku un lidz sim dzive nav bijusi situacija, kad , pirmoreiz ieraugot virieti , vieniga doma ir : ak, es vinu gribu tagad un tulit! :D

Atkarīgs no tevis pašas!


Nespētu pirmajā randiņā, lai arī patiktu, nodarboties ar seksu, liekas lēti un pašai tāds vīrietis arī neinteresētu, nepatīk vieglprātīgi cilvēki attiecību jomā:)!

biju pārāk viegla un to un to nevajadzēja darīt?

Sirdsapziņa grauž, ka par daudz atļāvies? :D

Nevajag likt mērauklas.
Man ar manu nākamo sievu bija seks pirmajā, otrajā un trešajā randiņa reizē.
Un tas bija labs sākums labām un ilgstošām attiecībām.