Dāvanu naudu sadalījums

tā kā mēs neejam viens uz otra radu , draugu dzimšanas dienām, kāzām, tad iznāk ka pats viens iet un pats arī izdomā, cik tērēt:D

Laikam jau atkarīgs no tā, cik ilgi esat kopā. Kad es ar draugu biju kopā pavisam nelielu laiciņu, bija draudzenei dzimšanas diena, kurā neliels viesu bariņš metāmies dāvanai. Draugam mesties neliku, jo neuzskatīju, ka tas ir vajadzīgs. Viņš nopirka ziedus un vēl kaut ko, laikam, ja pareizi atceros. Tagad, kad esam kopā ilgu laiku, tad dalām uz pusēm.

Bijām pazīstami kādu nedēļu kad meitene mani aptina ap pirkstu. Vajadzēja dāvanu viņas vecmammai. Mans uzdevums bija noprkt konfekšu kasti bet viņa teca, ka parūpēsies par pašu dāvanu. Viņa parūpējās... Panāca lai uzdāvinu meitenei puķes, kuras kopīgi ar konfektēm pasniedzām viņas vecmammai. FML

Becky, visas jau nevar dabūt naudīgu veci kā Tu, ir jāsamierinās ar mazākiem ienākumiem. :D
Armand, nabadziņš, liec lai maksā visu tev atpakaļ. :(

Pa tēmu - dalām uz pusēm.

Armand-:D
Man gribeetos pievienoties ar ziediem.Loti patiik pirkt ziedus,taisiit interesantus puskus!
Es noteikti ietu uz kaazam ,kuraas nevienu nepaziistu-tiesi interesanti,satikt daudz interesantu cilveeku,ieguut jaunus pazinas utt

Ja ietu uz kāzām, kā +1 un pāri nepazītu, tad noteikti tāpat piemestu dāvanai. Nu kaut vai puķes nopirktu.
Esmu bijusi kāzās, kurās pāri vispār nepazinu, tikai dažus viesus (no kādiem 50). Piemetu dāvanai, puķes iegādāju un ne mirkli to nenožēloju, jo ar līgavu (nu jau sievu) kļuvām par labām draudzenēm.

Pat tad, kad nebijām precējušies, visas dāvanas vienmēr gādāju es. Tikai pašā attiecību sākumā, kad braucām pie kādiem viņa radiem, tad viņa mamma sagādāja dāvanu no ģimenes kopā un es nopirku ziedus.

Mums kopīgs maks, tā kā neko nedalām.
Ja metamies dāvanai tad mēs metam par 2 cilvēkiem, jo tas, ka esam pāris nenozīmē, ka saplūstam par 1. Mēs tomēr esam 2 cilvēki :)

Tavā situācijā - viņa draugu kāzas, viņš arī sedz visas izmaksas, tavs uzdevums ir vnk labi izskatīties :)

Man radās tāds jautājums. Ja draugu bars sarunā mest naudiņu (pirms tam nosakot, cik katram jādod), tad ir godīgi, ja pāris piemet tikpat daudz, cik viens cilvēks??? Biju drusku nepatīkami pārsteigta vienās kāzās. Draudzene mani ielūdza vienu (ok, to jau sagremoju), bet, kad metām naudu ar viesiem, kā bija norunāts, pāris kopā meta tikpat, cik es viena, un citi, kas bija vieni. Piebildīšu, ka tie nebija pavadoņi, bet visi draugi, nevis vnk līdzi paņemta otra puse.

Mēs daudzus gadus vienā draugu kompānijā vienmēr sametāmies dāvanai jubilāram. Un bieži vien sanāca visādas stulbas situācijas - piemēram, sadalām, cik katram jāpiemetas, bet beigās kāds neierodas uz jubileju - no šī cilvēka tad naudiņu prasīt, vai nē? Tāpat vienmēr bija muļķīgi - vai ieskaitīt arī otrās pusītes vai nē (jo īpaši, ja otrās pusītes mēdz mainīties bieži, vai nav nopietnas). Tā kā es ar savu tagadējo vīru biju kopā jau daudzus gadus, tad pārējie draugi vienmēr ierēķināja dāvanai no mums abiem, pat tad, kad vīrs nemaz uz pasākumu negāja. Līdz vienu brīdi man tas viss bija tā apnicis, ka pieliku tam punktu un pateicu, ka turpmāk sametīšos dāvanai kādam draugam tikai tad, ja būs kāda konkrēta lieta, ko šis cilvēks ļoti vēlas un viens draugs/draugu pāris to nevar atļauties. Es pilnīgi un galīgi neatbalstu mešanos, ja dāvanā ir nauda - kāda jēga? Kāpēc katrs nevar savu daļiņu vienkārši uzdāvināt? Pagājušajā gadā bijām vīra drauga kāzās 3 pāri no vīra draugu loka - pārējie piedāvājās samesties naudiņu kopējā katlā. Mēs nepiekritām, beigās arī izrādījās, ka abi pārējie pāri sameta apmēram tikpat, cik mēs ar vīru divatā uzdāvinājām.

Kā kuro reizi, dažreiz nopērku es, citreiz vīrs, reizēm viens otram kaut ko piemetam, neskaitam kapeikas un nedalām visu uz pusēm. Ļoti nepatīk modelis, kur redzu pāri lielveikalā pie kasēm, kas skaita, cik kurš kuram parādā un kurš maksās. Pašai bijusi ļoti ilga pieredze ar tādiem vīriešiem, kuriem visu vajag uz pusēm un skaita katru kapeiku. Par laimi, ar vīru ir paveicies.

Teiksim, ja jāiet līdzi savam puisim uz svešām kāzām, kurās nevienu nezinu, normāla dāvana būtu 100 eiro, tātad puse ir 50 eiro, kas jāliek no sevis. Tērps, kurpes, makeup un frizieris vēl kādi 100 - 150 eiro, diezgan sālīti vispār sanāk. Ziedi, benzīns vēl...

puisha draugi, lai vinjsh domá par dávanu, ja ietu pie maniem draugiem, logiski, ka neprasítu puisim pusi dávanas... (bet nu mums jau maks sen ká kopígs)

nekad neesmu lauzījusi galvu par tādām lietām - mani draugi/radi/kāzas utt. - dāvana no manis, puiša draugi - dāvana no viņa. atceros, ir sanācis, ka es piedāvājos sagādāt ziedus viņa draugiem vai vīrietis pa ceļam nopirka ziedus, bet speciāli nesēdētu un negaidītu, ka ziedus nopērk. kā pavadonis lai nāk tukšām rokām. nezinu, kā ir pēc etiķetes, vai svinētāji gaida no pavadoņa kaut ko vairāk par mutisku apsveikumu?
par lielajiem izdevumiem tērpam arī neiedomātos cepties, tas ir brīvprātīgi, nav obligāti jātērē 150 eur kleitai, var izvilkt no skapja, noīrēt vai nopirkt lētāku, vai nopirkt tādu, kura noderēs arī citos pasākumos. savus pucēšanās izdevumus noteikti neiedomātos prasīt no cilvēka, kuram esmu pavadone. par benzīnu - nezinu, cik simti km jums ir jābrauc, ka jāmokās ar domām par šiem izdevumiem, bet ir gadījies, ka man kā pavadonei vīrietis apmaksāja lidmašīnas biļeti. manis pēc viņš varēja mierīgi doties uz tām kāzām bez manis.

vai tiešām mūsdienās jaunajam pārim ir jādāvina 100 EUR? un piekrītu Donata par kleitu...

izdevumi uzskaitīti šajā diskusijā man atgādināja vienu LMT raidījumu kaut kad sen - cik izmaksā randiņš - vakariņas restorānā - vīrietim un cik sievietei. tie sievietes izdevumi bija šokējoši - jauns tērps, jaunas kurpes, visa ķermeņa vaksācija salonā, jauns seksīgs apakšveļas komplekts un kā punkts uz i - avārijas kontracepcijas iegāde (kas arī ir pieminēšanas vērts, jo tie tomēr ir pārdesmit lati). beigās sievietes randiņa izdevumi bija vairākas reizes augstāki kā vīrieša, kurš izvilka drēbes no skapja un samaksāja par vakariņām, vakara turpinājums viesnīcas numuriņā tur laikam arī figurēja.