Pareizi?

Ļoti plānas sienas, ja kaimiņi Tevi varēja sadzirdēt

pareizi būtuu nomainīt dzīvesvietu

girls- es uzgāju stāvu augtāk un runāju ar viņiem klātienē

Es uzskatu, ka pareizi darīji! Ir brīvdiena, un tev ir tiesības to izbaudīt un kārtīgi izgulēties! Protams, ja guli līdz 13:00, tad tajos 12:00 - 13:00 nebūtu labi iet augšā un kaut ko aizrādīt, bet 7:30 - jā, mierīgi. Pati gan visdrīzākais būtu piecietusi, jo esmu kautrīga, bet, ja tas notiek regulāri, tad tas ir jārisina, jāmāca bērnam, ka nedrīkst tik agri skraidelēt pa māju un kacināt suni.
Nesaprotu tos cilvēkus, kas domā, ka, ja citā ģimenē kaimiņos ir mazs bērns, tad būtu nepieklājīgi aizrādīt, jo tas taču ir mazs bērns.. Ja traucē, tad jāaizrāda, nākamreiz zinās, ka kaimiņi arī grib gulēt!
Diamonda* , ja drīkst zināt, ko kaimiņi atbildēja, kā rīkojās?

Manuprāt 7:30 nav nemaz agrs laiks. Nebūtu gājusi toties zini, ja kādreiz gribēsi ballīti mājās, vienalga ko darīt ilgāk pāri laikam... kaimiņi arī aizrādīs Tev :)

DIO - tas jau kā kuram cilvēkam.. Man, piemēram, ir brīvlaiks, kad nav jāceļas agri, es 7:30 vēl gulētu ciešā miegā.. Protams, cilvēkiem, kam šodien nav brīvdiena, tas var nelikties agri, bet, manuprāt 7:30 ir visai agrs laiks..

royally,

saprotams, bioloģiskais pulkstenis katram savs :)

Man šķiet, ka 07:30 nav nemaz tik agri. Saprastu, ka naktī vai 5 no rīta kāds traucē. Un ko tu darītu, ja bērns raudātu bieži naktī? Arī ietu kaut ko teiktu?

Blanche - ir tomēr atšķirība - bērns drasē pa māju un kaitina suni, lai tas rietu, vai tomēr raud naktī. Ja bērns augšējā stāvā būtu zīdainis, tad visai loģiski, ka nebūtu pat par ko aizrādīt, jo tik mazi bērni nevar naktī pamosties, aizlīst pie mammas un pateikt ''Iedod man pupu, es gribu ēst..'', tāpēc viņi to prasa citādāk - raudot..

Abām pusēm ir taisnība - viens savā mājā grib netraucēts gulēt, otrs - dauzīties ar suni.
Ja nav iespējams dzīvot bez kaimiņiem privātmājā, tad nekas cits neatliek kā veikt remontu ar pamatīgu skaņas izolāciju.

Man pat zīdainis ceļas ap 10 :D

manējā jau pl6 ceļas un tur neko izdarīt nevar.

Abām pusēm ir taisnība - viens savā mājā grib netraucēts gulēt, otrs - dauzīties ar suni.
Ja nav iespējams dzīvot bez kaimiņiem privātmājā, tad nekas cits neatliek kā veikt remontu ar pamatīgu skaņas izolāciju.

Vai ne!

Nezinu kā ar spēlēšanos un suņa riešanu, bet zem manis reiz dzīvoja tāda mamma, kura katru rītu ķērca uz bērnu (mazu.. bērndārznieku), lai beidz kliegt (t.i. raudāt) un ceļas augšā. Un tas "Celies augšā" arī nebija nekāds mīļais, mana mamma pat vidusskolā uz mani no rītiem tā neuzdrošinātos brēkt.

Tā tas turpinājās arī pa dienu, vakaros arī brīvdienās. VISU LAIKU VIŅA KAUT KO BRĒCA UZ TO BĒRNU UN BĒRNS KATRU DIENU HISTĒRISKI RAUDĀJA.
Turējos es kādas 2-3 nedēļas, jo no sākuma cerēju, ka vienkārši spītīgs bērns un varbūt nekā savādāk nevar tikt galā.

Vienā svētdienā mani pārņēma tāda dusma, ka pidžammā un čībās notesos stāvu zemāk, tā piedauzīju pie durvīm, ka otrpus durvīm jau varēja dzirdēt "Pelīt, nedrīkst ņemt to šampūna pudeli, beidz raudāt, pelīt, ja" ļoti neierasta laipnība no "māmiņas" puses tā teikt.

Toreiz pateicu visu ko domāju, ieteicu viņai padzert kādas nervu tējiņas un beigt aurot uz to bērnu savādāk vērsīšos pie kādām iestādēm.
Viņa man mēģināja ieskaidrot, ka viņai ir ļoti spītīgs bērns un, ka arī audzinātājas netiekot dārziņā ar viņu galā un, ka tā esot tāda audzināšanas metode - ļaut kārtīgi izniķoties, lai saproto ko un kāpēc nedrīkst.
Manuprāt, ar tādu kliegšanu nav jābrīnas par grūtu raksturu.

Nu, tā, no tās dienas varēju gulēt daudz labāk un arī pa dienām nedzirdēju tādu raudāšanu. Pēc pāris mēnešiem pārvācās kaut kur citur dzīvot. Cerams, ka tur arī ir kaimiņi un viņa to bērnu nav vēl nositusi. Brr

Dauddzīvokļu mājā tomēr jārēķinās ar kaimiņiem, nav pieklājīgi trokšņot pirms 9.00 rītā un dienā arī tas jādara saprāta robežās. Vienīgais troksnis, ko naktī vai agrā rītā pieciestu, ir maza bērna raudāšana, bet ne skraidīšana. Un par skaņas izolāciju jādomā tiem, kas trokšņo, nevis tiem, kam traucē.

P.S. Es vispār nesaprotu cik lielam troksnim jābūt, lai tiešām traucētu?! Man arī tā kaimiņbērna raudāšana netraucēja fiziski, bet gan psiholoģiski. Likās, ka man tas bērns jāiet glābt.
Laikam man bija paveicies ar kaimiņiem, jo neizraisīja tādus trokšņus, kas tik nenormāli traucētu gulēt vai skatīties TV.
Man netraucēja arī augšējo kaimiņu klavierspēle vai jaunākie Eiropas hīti uz pilnu klapi. :D

7.30 brīvdienās tomēr ir nedaudz agri, ja katru darba dienu ceļas agri un brīvdienās grib izgulēties.
Es arī esmu pamodusies no tā ka virs manis dzīvoklī bērns skraida, spiedz un vēl izklausijās ka kaut kādas mēbeles gāž riņķī, bet es tomēr sapratu ka aizrādīt nedrīkstu jo tas bija ap 10 no rīta. Tagad tie kaimiņi ir izvākušies un vietā ir citi kas mēdz bieži klausīties ļoti skaļu mūziku.
Bet es kaut kā gadu laikā esmu pieradusi nedzirdēt kaimiņus, ja mājā pilnīgs klusums, tad var dzirdēt, bet ikdienā nemanu.

Dauddzīvokļu mājā tomēr jārēķinās ar kaimiņiem, nav pieklājīgi trokšņot pirms 9.00 rītā un dienā arī tas jādara saprāta robežās.

Zem manis ievācās jauni kaimiņi un kopš tās dienas bērns auro, uz viņu kliedz, durvis cērt, nav svarīgi vai ir plkst 6.00 vai 24.00. Es visu laiku centos uzvesties jauki, bet tagad man pofig - skaļi spēlēju mūziku, kā viņi izturas, tāpat es. °
Kāda velna pēc man censties debīlu cilvēku dēļ, kuri neciena citus, ja nevar ne normāli pagulēt, ne pamācīties.

Dzīvokļos klusums jāievēro no 23:00 līdz 7:00. Tas tika ievērots. Tas, ka gribi ilgāk pagulēt, bet maza bērna un suņa rotaļas traucē, ir Tava problēma. Nopērc ausu aizbāžņus.

royally- teica, ka bērnu nomierinās.. un viss. kapa klusums pēc tam bija.