Iespējams, līdzīga diskusija te jau bijusi, tomēr gribētu pajautāt, kāda ir jūsu attieksme un attiecības ar azartspēlēm: spēļu automātiem, galda spēlēm un totalizatoriem?
Manuprāt, azartspēles spēlēt nav jēgas, ja vien nepastāv tīri matemātiska metode, kā tajās statistiski uzvarēt, t.i., laimestos iegūt vairāk naudas nekā ieguldīts spēlē. Piemēram, rulete ir viena no tādām spēlēm, kuru spēlēt vispār nav jēgas - nekrāpjoties uzvarēt nav iespējams. To pašu varu teikt par spēļu automātiem. Turpretim dažās citās, piemēram, "Blekdžekā", izmantojot pareizu stratēģiju un tīri matemātisku analīzi, ir garantēta uzvara ilgākā laika posmā.
Ar puišiem devāmies uz kazino; katrs spēlējām ar personīgiem simt eiro. Tātad kopējais budžets bija 400 eiro. Pēc trīs stundu nepārtrauktas spēles mūsu kopbudžets bija pieaudzis līdz 470 eiro, turklāt nevienam no mums laimestos iegūtā summa nebija mazāka par simt eiro sākumkapitālu.
Kā tas iespējams? Mēs Blekdžeku nespēlējām vis kā azartspēli, bet gan risinājām matemātisku problēmu - piefiksējām, kādas kārtis ir izgājušas no "kurpes", secinot, kurā brīdī ir izdevīgāk izdarīt lielāku likmi. Pirms tam pārbaudījām savu stratēģiju ar datoru, modelējot milzīgu skaitu partiju un nonācām pie secinājuma, ka vidēji katrā partijā nopelnām 0,9%. Tātad, ja izdarīsim likmes 10 eiro apjomā, tad pēc liela skaita partiju secināsim, ka vidēji vienā partijā esam nopelnījuši aptuveni 9 centus.
Pēc spēles apspriedāmies - teorētiski spēlētāju komandas dalībnieks vienā vakarā var nopelnīt ap simt eiro. Bet tas saistīts ar milzīgu sasprindzinājumu, uzmanības koncentrēšanu un stresu. Turklāt jākonspirējas, jo kazino drošības dienests nemīl kāršu skaitītājus. Vai tas vērts simt eiro dēļ? Nedomāju.
Ja vien neesat izstrādājuši, apguvuši un matemātiski testējuši spēles stratēģiju, nespēlējiet azartspēles, cerot uz veiksmi: jēdziens "veiksme" nepastāv!
1868
