es saprotu autori, man arī bija kauns iet uz zāli un arī tagad joprojām ir kauns, ka kāds ieraudzīs, ka pildu vingrojumus greizi un nepareizi. bet tam ir domāti treneri, kas visu laiku tur atrodas un nevajadzētu kaunēties viņiem visu jautāt... pamēģināju iet kopā ar draugu, un zini - tas man likās pilnīgi bezjēdzīgi, jo ritmi ir dažādi, un, kaut arī vingrinājumus pildījām vienādus, atradās viens, ko viņš nevarēja darīt, jo sāp, tad turpinājām trenēties atsevišķi. ko es ar to gribēju teikt - pat ja atradīsi meiteni, kurai vajadzēs pildīt tādu pašu programmu kā tev, tās programmas izpilde var atšķirties, ja mēģināsiet viena otrai pielāgoties, vienai cietīs efektivitāte. lielākā daļa uz zāli iet vieni, un ja iet ar kādu kopā, tad pilda dažādus vingrojumus klusumā, atpūtas brīžos parunājas. ir jaunas meitenes, kuras vairāk klačojas, nekā trenējas, par viņām nerodas labs iespaids. čivināt var parkā uz soliņa. lēnā tempā skriet, vienlaicīgi runājot, var, bet koncentrēties vingrinājumam, vienlaicīgi runājot, ir problemātiski.
un resnīši vismaz manā zālē ir laipni gaidīti. abonements uz gadu un rezultāti būs iespaidīgi.