Kāpēc it kā esot slikti dzīvot ar vecākiem?

Tas ir vairāk kā normāli pie mūsdienu algu un dzīvokļu cenām pilsētā. Vienam īrēt dzīvokli ir ļoti dārgi un, ja alga nav virs 500 eiro, tad tas neatmaksājas. Zinu par patstāvību utt., bet kāpēc izmest to naudu sūdīgā, dārgā dzīvoklī, ja tuvākajā laikā algas naudas lielums tev nepalielinās? Studentiem un jauniešiem vajag kādus iekrājumus utt., tāpēc, ja abas puses ir mierā, tad lai dzīvo un palīdz vecākiem un abējādi. Ja nav vēlme, nauda un nepieciešamība pēc mitekļa, tad tas ir labs variants. Dzīvoklis studentam jau ir ekstra, visiem jau vecāki nav vidusmēra, tāpēc vēlu var atļauties dzīvot kaut cik atsevišķi.

Nabags- es jau tevi iztēlojos pēc 10 gadiem. :-D Tur pat, pie mammas dzīvojot, sēžot dīvānā un dīcot-"mammīt, kur manas zeķes un kas šodien būs vakariņās? Drēbītes izmazgāji?"tik ar vairāk krunku uz sejas un sēžot iepazīšanos portālos:-D -Tik bez rezultātiem:-(

Sūdīgi tapēc,ka pašai jāmācās tikt galā ar maksājumiem, rēķināt,pirkt, taupīt.
Neviens tev dzīvi neregulē,varbūt tapēc? :D

Nebrīnos, kāpēc šeit esošie vīrieši atbalsta pasākumu dzīvot pie vecākiem. Protams, ka ērti. Ietaupi naudu, trauki nav jāmazgā, mammīte izmazgā vešiņas, saliek plauktiņā, uztaisa vakariņas. Kādēļ gan dzīvot vienam?

Paskatoties uz šī brīža īres cenām, varētu arī piekrist, ka tas ir labākais variants.

Bet vīrietim nav veselīgi :D Es sāku dzīvot ar draugu diezgan agri, abiem tā bija pirmā reize prom no vecāku mājām. Nu, rezultāts ir tāds, ka puisis turpina uz mani paļauties tāpat kā uz savu mammu, ka drēbes būs izmazgātas, putekļi noslaucīti, grīdas tīras, viss sakārtots utt. Tas nekas, ka viņam brīvā laika krietni vairāk nekā man.
Tagad es vairs negribētu parakstīties uz kopdzīvi ar vīrieti, kas ne brīdi nav dzīvojis atsevišķi. Vai vismaz būtu gudrāka un uzreiz atrunātu robežas un sadalītu pienākumus.

Jāņēm šķirtenes. Lohi maksā par dzīvokļiem un tiek izdzīti. Gudrie nelauž galvas. Pohuj_nav_dzīvokļa team rulzz!

Ja patiik, ka pat 30 gadu vecumaaa mamma diktee noteikumus (kas ir pilniigi logiski, jo taa ir vinjas maajvieta), tad uz priekshu. Tik nelaime taa, ka memmiishi sievieteem iisti nepatiik.

Es dzīvoju ar mammu un domāju dzīvošu ar viņu visu mūžu, jo kādēl gan man kaut kādu iedomātu mistisku standartu dēļ būtu jādzīvo kaut kur citur, ja man ir māja ideālā vietā, kurā varu dzīvot ar visu ģimeni un attīstīt privāto biznesu, tas ka mamma dzīvo un dzīvos ar musm man nešķiet nekas slikts.

Ja vienīgi nav variants ka divistabu dzīvoklī spiežas trīs paaudzes, tad kaut līdz 90 gadiem var dzīvot ar vecākiem, ja nav komfliktu.

Tikai jāsaprot, ka dzīvošana ar vecākiem nav taspats, kas dzīvošana uz vecāku rēķina.

Nekas slikts šajā situācijā nav. Pati īrēju istabu tikai tāpēc, ka sākumā likās, ka tas būs lētāk nekā braukt turp šurp no vecāku mājām uz darbu un augstskolu, es kļūdījos. Gribu atpakaļ pie vecākiem, jo dzīvošana Rīgā ļoti uzsit pa kabatu. Un ne tāpēc, ka būs jādzīvo uz vecāku rēķina, bet tāpēc, ka mājās viss ir savs (pārtika, mēbeles), Rīgā dzīvojot -visas sadzīviskās ķibeles arī uzsit pa kabatu, īpaši studentam.
Neuzskatu, ka būtu jāskatās šķībi uz cilvēku, kurš dzīvo kopā ar vecākiem. Piemēram, mans krusttēvs (48 g.), nu jau ar diviem bērniem un sievu, speciāli vecākus paņēma pie sevis dzīvot, jo abi (krusttēvs un sieva) strādā-nodrošina vecākiem, bērniem-pārtiku, drēbes, benzīnu, kādam ir jāieliek veļas mašīnā drēbes, jāpagatavo ēst, jāizravē dārzs, jāsagaida bērni mājās, jākurina kamīns u.tml. Pašiem vecākiem nav jāknapinās ar pārtiku un jādreb aukstumā, jo kopā dzīvot ir vieglāk.

Piemēram, mans krusttēvs (48 g.), nu jau ar diviem bērniem un sievu, speciāli vecākus paņēma pie sevis dzīvot, jo abi (krusttēvs un sieva) strādā-nodrošina vecākiem, bērniem-pārtiku, drēbes, benzīnu, kādam ir jāieliek veļas mašīnā drēbes, jāpagatavo ēst, jāizravē dārzs, jāsagaida bērni mājās, jākurina kamīns u.tml. Pašiem vecākiem nav jāknapinās ar pārtiku un jādreb aukstumā, jo kopā dzīvot ir vieglāk.

Ja krustteevam ir pie 50, cik tad ir vecaakiem? 70 gadu vismaz sanaak. Man pashai nebuutu pienjemami vecus cilveekus shitaa izstraadinaat par paartikas tiesu un jumtu virs galvas, it iipashi ja tie ir tuvinieki. Beernus pieskatiit ir viens, bet ja paareejo veel veciishiem jaadara, nu nez.

Man vienalga ar ko dzīvo man vīrietis tikmēr, kamēr tie radi, ar kuriem tiek dalīta pajumte netraucē un nelien, kur nevajag..
Es pat par to neiebilstu. Man patiktu dzīvot zem viena jumta ar vēl kādu paaudzi. Vienmēr kāds gudrs padoms
Protams, realitātē viss nebūtu tik ideāli, bet traucēt tas netraucētu. Jebkurā brīdī var meklēt pajumti un uzsākt kopdzīvi divetā

Arī man agri vai vēlu tiks pārrakstīta māja ar zemi, bet tad, kad tas notiks, tur turpinās dzīvot tētis.