Vīrieša vēlme apprecēties līdz noteiktam vecumam

kreimene, nu tas ir adresēts uz nabags komentāru ,kā domas turpinājums.
Lapsiņa- nu tas lkm atkarīgs no cilvēka uztvers ,man doma par laulībām jau vien rada paniku un vēlmi noziedēt, kad draugs ierunājas es tā novēršos no tēmas :D

Lapsiņa- nu tas lkm atkarīgs no cilvēka uztvers ,man doma par laulībām jau vien rada paniku un vēlmi noziedēt, kad draugs ierunājas es tā novēršos no tēmas

Nu, man tā nav, tāpēc šī iemesla dēļ vien mūsu viedokļi būs atšķirīgi :)

Nu visu materiālo pusi var nokārtot ar dažādiem līgumiem savstarpējiem.

Jēziņ, kā te kādam spraucas ārā mantkārība.. piedod, man tevi jāapbēdina, bet dzīve nesastāv tikai no naudas, jā tai ir vērtība, no tās gūst prieku, bet sēžot viena dārgajā mājā, ar skatu uz jūru un ideālo mašīnu garāžā vien nepietiks. Tai sirsniņai, īpaši vecākai kļūstot, vajag ko arī vairāk

Tai sirsniņai, īpaši vecākai kļūstot, vajag ko arī vairāk

Piemetināšu klāt arī savu domu. Un, manuprāt, nav arī tik ļoti svarīgi, vai ar to otru cilvēku ir lielā mīlestība, bet galvenais, ka ir mīļš cilvēks blakus, ar ko kopā ir labi.

mīlēties ar cilvēku ar kuru esi samainījies ar gredzeniem, ir daudz baudāmāk nekā ar "kādu"

Ļoti patika šis teikums :)

LAapsiņ- pag ,pag,pag:D tas nebija domāts TĀ:D Es vnk turpinu nabags domu ,par to,ka normāls vīrietis neprecēsies ,šito es piemetinu tam:D
Tas gan, kreimene, bet es cienu individuālo viedokli.

Uzskatu,ka ja neapprecas līdz kaut vai apaļajiem 30, tad vēlāk ir grūtāk to izdarīt,jo katrs ir pieradis pie savas ''komforta zonas'' kā ir tā ir, un neuzskata to par baigo vairs vajadzību mī ar kādu gredzenu.. It sevišķi tas attiecās uz vīriešiem...

Man tāds vīrietis radītu izmisuša, kompleksaina un neapdomīga vīrieša tēlu, kuram vajag vienkārši ievilkt ķeksīti. Pret ģimenes veidošanu jāizturas nopietnāk. Domāju, ka neviens bērns negribētu augt nemīlošu vecāku ģimenē...

Lapsiņa- nu tas lkm atkarīgs no cilvēka uztvers ,man doma par laulībām jau vien rada paniku un vēlmi noziedēt, kad draugs ierunājas es tā novēršos no tēmas

Tev nepatīk būt tai "īpašākajai" sievietei vīrieša dzīvē? Tiešām? Neticu! Tev varbūt ir bail no tā, ka nevarēsi vairs baudīt "citus augļus". Bet ne jau apprecoties tu pazudē kaut ko. Tikai iegūsti, jo tev ir kāds, kas vienmēr palīdzēs, kam vari uzticēties. Un ja tev to vēl negribas, tad vēl nav īstais, kurš tev to piedāvā. Man drīzāk liekas, ka tev ir negatīva pieredze no laulībām dēļ vecākiem, bet tas tik nozīmē, ka ir jāveido kas labāks. Visas dzīves nav vienādas, un ja tu esi redzējusi neveiksmīgas laulības, tas nenozīmē, ka tev ar tādas būs;-)

Uzskatu,ka ja neapprecas līdz kaut vai apaļajiem 30, tad vēlāk ir grūtāk to izdarīt,jo katrs ir pieradis pie savas ''komforta zonas''

Precīzi pateikts.

Domāju, ka neviens bērns negribētu augt nemīlošu vecāku ģimenē...

Nu, kapēc uzreiz nemīlošu? Nu jā, bez lielās mīlestības, bet viss pārējais - iemīlēšanās, pieķeršanās, rūpes un labās attiecības ir.

Mani biedē pats koncepts , kā arī doma, ka nu ir auzas, veči, jo laulība rada reālas saistības ,kā arī protams ,tas ka es zaudētu savu brīvību ,jā, protams, nāku no škirtas ģimenes , bet nedomāju ,ka tas būtu vainojams pie maniem uzskatiem par laulību, tas ir laika gaitā veidojies redzējums ,nu neredzu es tur neko daudz vai vērtību tajā, nav man tas redzējums,bet nu tas ir mans uzskats ,kuru es nevienam neuzspiežu ,jo tas ir mans redzējums uz laulības institūtu. Nu vnk mums ar tevi dažāds redzējums uz to.

Šāda ģimene ļoti ātri izjuks tiklīdz kāds pa īstam iemīlēsies un būs vēlviena izjukusi ģimene. Vai to vajag...?

Šāda ģimene ļoti ātri izjuks tiklīdz kāds pa īstam iemīlēsies

Njā, par šito es arī aizdomājos..

pilnīgi garām domāšana..
manuprāt cilvēki precas, jo mī, vēlas būt kopā utt., ne jau dēl vnk statusa nomaiņas,zīmoga

Manuprāt,ir muļķīgi,jo es tomēr domāju,ka jāprecas un ģimene jāveido ar to,kuru jūti kā savu cilvēku,nevis kādu ar kuru ir kopīga mūzikas gaume.

andie- mēs vienkārši dzīvojam savādāku dzīvi un mans redzējums uz laulībām nav tik nosodoš, jo neesmu sastapusies ar daudz neizdevušos laulību. Protams, visur un vienmēr gadās kāds izņēmums, bet attiecības un laulības cilvēkam dod lielu pieredzi turpmākajai dzīvei un iespēju paskatīties uz visu no cita skata punkta. Uzskatu, ka ja laulības laikā pāris saprot, ka nav piemērots viens otram, tad neviens neliedz viņiem izšķirties un mēģināt visu no jauna ar kādu citu, kas ir piemērotāks. Tas negadās ļoti bieži, bet nekur nav teikts, ka apprecoties tev, pat ja tas cilvēks vairs nesaista, ir jāturpina attiecības. Tas ir tikai papīrs, bet tas vairāk ir morāli patīkams;-)

Opā, tieši tur tā lieta ,ka laulība rada civiltiesiskas saistības ,tā šķiršanās nav nemaz tik vienkārša.

Man drīzāk liekas, ka tev ir negatīva pieredze no laulībām dēļ vecākiem, bet tas tik nozīmē, ka ir jāveido kas labāks. Visas dzīves nav vienādas, un ja tu esi redzējusi neveiksmīgas laulības, tas nenozīmē, ka tev ar tādas būs

Āmen!
Kaut visi šo saprastu!
Tagad, gatavojoties kāzām, esmu dzirdējusi replikas par to vai vispār laulība ir vajadzīga utt., jo redz cik daudzi dzīvo kā suns ar kaķi, bet nešķirās! Tā jau ir tā pāra problēma, vajag mācēt aiziet, kad vairs nekas nesaista.
Bet tad šeit ieslēdzās cits aspekts - nesakārtota finansiālā puse vai vnk pieradums, kuru nevēlas mainīt.

Nu var protams, nedot otrs cilvēks šķiršanos, tad ir grūtāk, bet mūsdienās šaubos vai ir tā, ka ja vairs nav nekā kopīga un ir vēlme beigt visu, tad otrs papīru neparakstīs. Ceru, ka tik daži tādi vēl. Bet ja cilvēki pieauguši un savā starpā lietas prot normāli izrunāt, tad lielām problēmām nevajadzētu būt.