Lasu, ka meitenes Jāņus svinēs sava puiša draugu kompānijā. Tā padomāju, ja manējais būtu Latvijā, tad visticamāk jau man būtu jāsvin ar viņa draugiem vai viņa ģimeni, jo ar manējiem viņš nekad nepiekristu svinēt. :( Ja vien nebūtu kādas tiešām lielas svinības, par kurām jau zinātu krietnu laiciņu iepriekš. Tas pats ar citiem svētkiem. Beigās jau ir tā pašsaprotami, ka es dodos līdzi viņam, apmēram, kā sieviete sekotāja :D
Mani draugi ir viņa draugi, viņa draugi ir mani draugi.
Mēs jau kādu laiku esam viena ģimene.
Nav nekādu deķu vilkšanu, ir tikai viedokļu apmaiņa un labākā rīcības varianta pieņemšana.
es velku deķi uz savu pusi:D Svinam pie maniem radiem, kas draugu pieņēmuši kā vēl vienu no mums:D viņš tur lieliski jūtas, kopģas intereses ir ar mūsu radu večiem, tā,ka...
Tur ir liels pulks, katri svētki tiek svinēti, bet viņa ģimenē tādu tradīciju nav un ir garlaicīgi. Tpc kaut kā automātiski notiek tā deķa vilkšana uz manu pusi :D
Man laikam līdzīgi, kā čupakabrai. Arī viņa māsas, kurām ir draugi, tos draugus velk pie sevīm.. Varbūt tās ģimenes saknes un tradīcijas stiprākas. Reizēm tas var būt aizvainojoši, pat, ja man patīk viņa ģimene vai draugi, bet gribās jau arī kaut mazliet ar savējiem svētkos kopā pabūt.
Mēs parasti abi kopā izlemjam ko darīsim, kā arī skatamies vai draugi kaut ko piedāvā un ko taisās darīt, tad domājam vai varam pievienoties. Dažreiz domājam uzreiz draugu kompānija, ko darīt.
Tā kā tagad ir mazais, tad domāšana atkrīt un braucam uz maniem laukiem, jo pie viņa radiem pilsētas dzīvoklī jau Jāņus nesvinēsi. :)
Jā. Mums parasti uz Jauno gadu ir tāda vairāk runāšana un mēģināša vienoties, kur svinēt..
Jo draugs saka,ka b'tu smuki,ja pie viņa radiem aizbrauktu, bet es gribu pie saviem. Tad n pasēžam kādu strēķi pie viņējiem, tad pie maniem. Vakars izčakarēts braukājot, bet galvenais,ka ir "smuki" izdarīts. eh.
Vispār mums diezgan viegli, jo manējie dzīvo tuvāk, tad apmeklējam viņus biežāk, drauga vecāki dzīvo daudz tālāk, tad parasti pie viņiem braucam, kad kādi lielāki svētki un lielās brīvdienas. Tad tas kaut kā pašsaprotami sanāk.
Mums arī tas tā pilnīgi bez lielām diskusijām tiek atrisināts.
Ar ģimeņu svinībām vispār nav problēmu - jau laicīgi saplānojam, lai svētkus var ar visiem pasvinēt.
Mēs vienmēr kopīgi izvēlamies, kur vislabāk gribam svinēt. Parasti domas sakrīt.
Pēdejo gadu laikā sanāk jau tāda draugu un radu apvienošanās. Man vienmēr patikuši viņa draugi, viņam mani. Tas pats ar radiem. Tā kā laikam varu būt laimīga, ka nav šādu stulbu kašķu! :)
Man ir līdzīgi, kā čupakabrai!
Esmu no lielas ģimenes, svētki vienmēr tiek svinēti ar vērienu, atrakcijām, dziesmām, dejām - tā riktīgi uz UH, mana vīrieša ģimenē svētki tiek atsēdēti pie svētku galda un TV, tādēļ parasti svinam pie maniem radiem. Ļoti bieži mana vīrieša vecāki brauc kopā ar mums svinēt manā radu lokā.
Nekāda deķīša raustīšana nenotiek.
Ļoti bieži mana vīrieša vecāki brauc kopā ar mums svinēt manā radu lokā.
ideāls variants,bet mūsu senči vēl nav pazīstami, tad nu mēs vēl rausamies svētkos- turpu, šurpu...Visi svētki kā svētki, bet kā nāk Jaunais gads, tā atkal jāraustās turp un šurp.
Parasti cenšamies šo to svinēt ar viņa draugiem un radiem, šo to ar maniem, lai nav tā, ka tiešām visu laiku tikai pie viena.
Kašķi par šo tēmu ir ļoti reti. Es justos ļoti nepatīkami, ja man viss būtu vienmēr jāsvin tikai ar viņa draugiem un radiem, bet viņš ar maniem atteiktos svinēt.
Mēs kaut kā esam iemācījušies vienoties.
Viņam ir liela ģimene un viņi vienmēr svin kopā svētkus, daudz jubilejas un visādi radu pasākumi.
Man arī ir liela ģimene, bet mums kaut kā tuvākie savā starpā vairāk svin svētkus.
Parasti jau laicīgi vienojamies, kā darīsim. Uz Lieldienām viena diena pie maniem, viena diena pie viņa radiem. Principā visi svētki ir pagājuši bez strīdiem un bez pārpratumiem.
Šobrīd ir pienācis jau tāds posms, kad mēs varam sākt svētkus svinēt kopā - mani un viņa radi.
Es ieteiktu izrunāties un tā arī pateikt, ka Tev ir svarīga sava ģimene tik pat ļoti kā viņam sava. Un tas ir pilnīgi normāli, ka arī Tu vēlies kādus svētkus pavadīt kopā ar savējiem primāri.
Deķis jau sen ir aizvilkts uz viņa pusi. :D Jo es neesmu no tām, kurām, atklāti sakot, ir paveicies ar ģimeni. Zinu, ka tā ir ļoti neglīti teikt, bet tā nu tas ir.
494
