Vārdi, kas izzūd

Piekrītu Roberts.
Jo no tāda viedokļa tad mums vajadzētu saskumt arī par to, ka mūsu personvārdi vairs nav - Smuidrīte, Lēnīte, Dievklausīte, Glābiņš, Strāduls utt. utjp. :D :D :D

Kā arī - lietas mainās, daudz kas, tieši otrādi, taču ir nācis klāt, par ko 100 gadus atpakaļ neviens pat nesapņoja - auto, TV, traktorists un vēl, un vēl..

DaYa - protams, vienkārši man šovakar uznāca kaut kāds nostaļģiskais noskaņojums par latviešu valodu, ehh, pietrūkst tās skolas ar latviešu valodas stundām, kad varēja diskutēt par visu šO :)

Ujj, nu nevajag, man no "jutīga āda" joprojām ir trauma un es joprojām uzskatu, ka manējā ir "jŪtīga".

Nav ko skumt par izmirstošiem vārdiem! Valoda tāpēc ir skaista, ka mainās, pielāgojas, mainās un attīstās.

Solo, ir jau daļa tajā patiesības, ar domu - cik tad latviskā daudz beigās tai valodā paliks.. nu pēc vairākiem gadu desmitiem.
Bet principā, kā valodniece, tomēr piekrītu šim

Valoda tāpēc ir skaista, ka mainās, pielāgojas, mainās un attīstās.

Jo tā ir arī jebkurā dzīves jomā - viss plūst, viss mainās :)

Man gan šķiet, ka vārdiem izzūdot, valoda noplicinās, jo jaunie vārdi parasti ir svešvārdi, ar kuriem gan cīnās, veidojot latviešu jaunvārdus, taču lielākoties ne pārāk veiksmīgus.
Turklāt ir latviešu vārdi, kuru vietā nejēdzīgi lieto svešvārdus, piemēram, kreatīvs. Radošs laikam šķiet pārāk prasti. Nesen uzdūros vārdam "implementēt", lai gan latviski ir ieviest un galu galā jau sen tiek lietots svešvārds realizēt.

Reizēm, ja vārdu lieto pēc dzirdes, lāgā nezinot, kā tas rakstās, veidojas dīvainas vārda formas. Piemēram, pēdējā laikā redzu, ka raksta "bučmīlītis". Zinot, šī vārda sākotnējoo rakstību, šķiet nejēdzīgi., jo kādreiz lietoja vārdu "bučmūlītis" - tas ir seja, kuru gribas bučot. Bet, acīmredzot, vārda lietotājs nesaprot, ko nozīmē "mūlis", un pielāgo vārdu savām zināšanām. Kaut kādā mērā nevērīga attieksme pret valodu.

Protams mūlis, tāpat kā ķisens ir žargonismi. . Man patīk vārds "slita", bet slitas izzūd, tāpat arī vārds.

Ridāt / noridāt

neesmu dzīvē dzirdēju kādu tā sakām. Lasot grāmatu, kur bija šis vārds, aptvēru, ka nezinu, ko tas nozīmē. Protams, kad mamma paskaidroja, mazliet pajokojāmies un biežāk pieminējām :D


Ridāt – kārtot, kārtojot vākt • noridāt galdu


vispār te visādi dīvainie latviešu vārdi. https://twitter.com/dienasvards

Protams mūlis, tāpat kā ķisens ir žargonismi. . Man patīk vārds "slita", bet slitas izzūd, tāpat arī vārds.

Tie nav žargonismi! Mīļās, lasīju jau iepriekš un sirsniņa sāpēja, iemācieties šķirt tādas elementāras lietas, jo ir liela atšķirība :( Mūlis ir vienkāršrunas vārds, ķisens ir apvidvārds, slita ir literārās valodas vārds, nevienam no šiem nav nekāda sakara ar žargonu. Bet es nevarētu piekrist, ka slitas un vārds "slita" izzūd. Jā, ar slitām saskaras tikai noteikta cilvēku grupa (zirdzenieki :D ) un tūristi, kas atbrauc pavizināties, bet neteiktu, ka tas ir maz, jo staļļos, kas Latvijā ir diezgan daudz, slitas ir pietiekami aktuālas. Ne tik aktuālas kā aifouni jauniešiem, bet tomēr man neliekas, ka tās kā parādība izzustu.

bet mēs nevaram teikt mežziņa vietā mežsargs, jo tie jau nav sinonīmi,

Tev ir saskare ar to visu, tapēc tev tas liekas aktuāli- kā pareizi sauc to amatu / profesiju, kādas tur profesijas specifikas u.t.t. Bet cilvēki, kas ir tālu no tā visa un varbūt retu reizi dzīvē vispār šos vārdus izmanto, tiem tak vienalga- nosauks mežzini par mežsargu vai otrādi. Tāpat kā piem.nejuristi ļoti neprecīzi lieto juridisko terminoloģiju, jo vienkārši to nepārzina un viņi nesaprot tās smalkās nianse. Vai brīdī, kad milicija pārtapa par policiju- mainījās darba amata nosaukums, struktūra, daļēji arī pienākumi tika optimizēti, bet cilvēki vēl ilgi miličus par policistiem sauca- tīri pieraduma pēc.
Tā ka vari nestresot, mežsargi no leksikas nepazudīs:D

atceros, kā pirms pāris gadiem notika samērā lieli strīdi par šo abu vārdu aizstāšanu ar citiem

Nu bet valodniekiem tak arī ar kaut ko jānodarbojas- to viņi Euri par Eirām grib pataisīt, te nevar novienoties kā būtu labāk- Islande vai Īslande. Un krējuma izstrādājumu par kreimeli gribēja pārdēvēt.

puka, meitene.

Euri = Euro

Nopirku bērnam grāmatu, kurā ir aprakstītas sadzīves lietas un blakus ir to attēli. Vienā no lappusēm uzgāju tādas lietas kā videomagnetofons un videokasete. Tās ir tādas lietas, kas vēl nesen tika lietotas, bet nu vairs tādas varbūt kaut kur kādam bēniņos stāv.

Taču vispār, attīstoties valodai, ir normāli, ka pazūd vārdi, pazūdot lietām, kuras tie raksturo.
Diez vai daudzi (ne vēsturnieki) mūsdienās zina, piemēram, kas ir bikšu kule vai krietiņš. :D

Man gan šķiet, ka vārdiem izzūdot, valoda noplicinās, jo jaunie vārdi parasti ir svešvārdi, ar kuriem gan cīnās, veidojot latviešu jaunvārdus, taču lielākoties ne pārāk veiksmīgus.

Šī parādība ir veca kā zeme. Kaut vai, palasot "Mērnieku laikus" var palasīt, kā aprakstīti cilvēki, kuri, cenzdamies būt šķietami moderni, "stilizē" savu runu. Nekas daudz neatšķiras no mūsdienām. :)

Īstenībā man ir zināmi daudzi vecvārd ,bet tie ir vecie vietvārdi no dažādiem Latvijas stūriem . Bija pat kaut kur iekārtota kladīte ,kur biju sarakstījusi ,šos te vārdus un to nozīmes , vajadzēs pameklēt:D

Nu nezinu gan, man latviešu valoda nav dzimtā, visās jomās oficiālos apzīmējumus, amatus, protams, nezinu, bet pat es esmu joprojām dzirdējusi, ka lieto vārdus mežsargs, mežniecība.

Smuidrīte, Lēnīte, Dievklausīte, Glābiņš, Strāduls Nopietni? Cilvēkiem ir bijuši tādi vārdi?! Jebkad?!?

Neviens jau labu laiku noteikti nav dzirdeejis taadu vaardu-kemertins!:D
un taadu viiriesa vaardu-Taalvaris.

kā ta' nav - kā vēl piemīlīgāk ateju nosaukt?:D bet vispār, tas apvidvārds, neesi kurzemniece?:)

Blansa-tas "kemertins" bija loti miils vaards manam vecteetinam-no Ikskiles!:)

ahā, tad varbūt izplatīts diezgan lielā apvidū:)