Vakardien redzēju skatu, ka gados jauna meitene mēģināja aiz rokas vilkt savu piedzērušo draudu. Puisis pretojās, līdz beidzot pagrūda meiteni un streipuļoja prom. Piesteidzos pie meitenes un jautāju, vai varu palīdzēt. Viņa raudāja un izsauca taksometru.
Šķietami ikdienišķā situācija man lika aizdomāties par Cosmo risinātu diskusiju, kurā lielā mērā uzsvērta pornogrāfijas negatīvā ietekme uz sievietes lomu mūsu sabiedrībā.
http://cosmo.lv/forums/topic/164951-sievietes-loma-gulta-un-attiecibas/
Man rodas iespaids, ka sievietes vēlas vainot visu - pornogrāfiju, tradīcijas, vīriešus -, taču noteikti izvairās uzņemties zināmu atbildību arī pašas. Ar ko gan indivīds var izpelnīties cieņu mūsu sabiedrībā? Manuprāt, tikai ar spēku, un nerunāju vienīgi par fizisko spēku, bet lietoju šo jēdzienu plašākā nozīmē:
ar prātu, zināšanām, raksturu un pašcieņu. Ja sieviete ļaus pret sevi izrādīt necieņu, rupjību, tad ir pilnīgi droši, ka saņems šādu attieksmi no apkārtējiem.
Ja pavērosiet, kāda romiešu erotiskā māksla tika uziet Pompeju drupās, sapratīsiet, ka tajā kultūrā sekss netika uzskatīts par ko apkaunojošu vai pazemojošu - šo uzskatu mums uzspiedusi kristietība.
Atgriežoties pie sākotnējās domas, vīrieši, manuprāt, necienīs sievieti, kura nav personība un kurai nepiemīt pašcieņa. Necieņa, protams, var izpausties dažādi, un ne jau visi vīrieši to izrādīt ar brutālu vardarbību: daudzi izvēlēsies krāpt, izturēsies pavirši, melos utt. Likumsakarīgi, ka pēc tam no šādas attieksmes cietušās sievietes visās savās nelaimēs vainos vīriešus, aizmirsto, ka pašas būtībā ir vīriešiem atļāvušas šādi izturēties.
Ja puisis ir rupjš, nepieklājīgs, netur solījumus, pazemo, izturas vienaldzīgi, tad ar augsti paceltu galvu aizejiet, nevis mēģiniet pielabināties, cerot mainīt viņa attieksmi, jo, tā darot, vienīgi veicināsiet viņa visu varēšanas ilūziju.
Katra sieviete ir kopā tieši ar tādu vīrieti, kādu tā pelnījusi.