Sāku pīpēt kaut kad vidusskolā, kāpēc, vairs īsti neatceros, iespējams tad, kad sāku staigāt pa ballītēm. Nu tad tie tagad ir kādi nepilni 10 gadi jau.
Kāpēc pīpēju tagad? Man vienkārši patīk, patīk ar draugiem runājoties uzpīpēt, patīk dažreiz no rīta pie kafijas uzpīpēt, patīk arī vienkārši stāvēt uz lodžijas, kaut ko domāt, vērot ielu un pīpēt. Ir dienas, kad nepīpēju nemaz, ir dienas, kad nopīpēju puspaciņu dienā.
Katrā ziņā alkohola lietošanu bez smēķēšanas iedomāties nevaru. Ja kādreiz gribētu atmest, tad būtu automātiski jākļūst arī par pilnīgu atturībnieci alkohola ziņā.
Par naudu, kas tiek iztērēta, nedomāju un baigi neskaitu, ir arī citas ne visai noderīgas lietas, kam nauda tiek tērēta. Veselība arī tiek bojāta arī citos veidos.
Nekad neesmu mēģinājusi atmest un pagaidām arī netaisos. Vienkārši neredzu iemeslu, man šis mans paradums dzīvot netraucē.